1340 kilometru – tik gara ir Somijas robeža ar šobrīd Ukrainā agresīvo austrumu kaimiņu Krieviju. Somijas pievienošanās NATO to padarītu par pirmo tik vērienīgo tiešās saskarsmes līniju starp valstīm, kas oficiāli ir zem NATO piektā paragrāfa vairoga, un Krieviju.
Vladimira Putina lēmums par iebrukšanu Ukrainā skaidri nostabilizējis somu sabiedrisko viedokli par labu aliansei. “Krievija ir valsts, kas ciena tikai spēku. Neko citu. Un spēkam vajadzīgs pretspēks. Un tagad mums tas būs ar NATO,” sacīja pierobežas iedzīvotāja Rita Mustonena.
Vienlaikus Somijas militārie speciālisti steidz norādīt, ka būtiska ieguvēja būs arī alianse. Somija drīzumā noslēgs savu gaisa spēku modernizāciju, papildinot tos ar jaunākajiem F35 iznīcinātājiem.
Somijai ir viena no apjomīgākajām artilērijām Eiropā,
kopumā uzturot aptuveni 1500 artilērijas sistēmas.
Tāpat Somijā ir gadiem izkopta obligātā dienesta un rezervistu struktūra ar daudzām valstīm apskaužamu militāro un morālo gatavību. Pērnā gada noslēgumā veiktā aptaujā secināts, ka 90% somu vīriešu un 84% sieviešu pauž gatavību aizstāvēt savu valsti, kuras kolektīvajā atmiņā ir spēja nosargāt neatkarību Ziemas kara laikā no PSRS invāzijas.
“Es neesmu uztraucies. Attiecības ar Putinu ir ļoti sliktas, taču ne tik sliktas, ka viņi grasītos uzbrukt. Nedomāju. Bail man nav, bet ir skumji,” sacīja 91 gadu vecais Seppo Koivupuro, kurš pārdzīvojis Ziemas karu.
Jau gadiem ar Somiju militāri ir cieši integrēta Zviedrija, kuras uz starptautiskajām misijām orientētie bruņotie spēki jau pārdzīvoja pirmo trauksmes zvanu 2014. gada Krimas aneksijas laikā. Tad sabiedrībā plaši tika diskutēts par nepieciešamību uzlabot gatavību konvencionālam karam vai konfliktam.
Turklāt abas valstis šajā periodā Šveices slavenās neitralitātes vietā lietojušas vien terminu “nepievienošanās”, tādējādi izceļot, ka ir ciešas NATO partneres gan kopumā, gan arī ar izkoptām divpusējām attiecībām ar lielākajām alianses dalībvalstīm un arī mazākajām.
Zviedrijas redzamākais simbols par reakciju uz drošības situācijas maiņu bijusi militārā atgriešanās Gotlandē, kas potenciāli vairo arī Baltijas valstu drošību:
“Tiek uzskatīts, ka gadījumā, ja Krievija gribētu kaut ko iesākt Baltijas valstīs, viņi gribētu kontrolēt Gotlandi, jo tas tad apstādinātu NATO spēkus no palīdzības nostiprināšanas Baltijai. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc Gotlande ir tik stratēģiska. Viens ASV virsnieks, kurš bija šeit, to raksturoja kā aviācijas bāzes kuģi,” skaidroja Zviedrijas aizsardzības universitātes pētniece Malena Brica.
Abas valstis skaidri izpilda NATO dalības kritērijus, padarot pievienošanos aliansei par potenciāli ātrāko vēsturē.
Krievija piedraudējusi ar “nopietnām sekām” šim solim, taču abu valstu politiķi steidz atgādināt, ka tieši prezidenta Vladimira Putina sāktais karš Ukrainā pamudinājis meklēt dalību aliansē. Turklāt NATO lielākās valstis jau tagad sniegušas drošības garantijas Somijai un Zviedrijai saistībā ar jebkādu apdraudējumu iestāšanās procesa laikā.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO.
Šonedēļ, 18. maijā, gan Somija, gan Zviedrija iesniegušas pieteikumus dalībai NATO.
Par gaidāmo alianses paplašināšanos pozitīvi izteikusies gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis, taču Turcija bloķējusi sākotnējo sarunu uzsākšanu par Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO.
Tikmēr Krievija, kas pirms kara Ukrainā pieprasīja NATO paplašināšanās pārtraukšanu, pēc sākotnējā sašutuma par Somijas un Zviedrijas gaidāmo dalību NATO mainīja retoriku, sakot, ka šo abu valstu iestāšanās NATO nemaz Krieviju tik ļoti neuztraucot. Tiesa, dažas dienas vēlāk Krievija apturēja gāzes eksportu uz Somiju, kurai Krievija jau pārtrauca elektroenerģijas piegādi.