Kā vēsta aģentūra DPA, ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša sagatavotais iekšējais ziņojums ANO Drošības padomei atklājis, ka vairāk nekā divas trešdaļas no simt slepkavībām pastrādājušas faktiskās Afganistānas varasiestādes vai ar tām saistītas personas. Kā norādīts ziņojumā, džihādisti no "Islāma valsts" Afganistānas atzara "Islāma valsts-Horasāna" tiek turēti aizdomās par vairāk nekā 50 slepkavībām.
Šie dati esot uzskatāmi par uzticamiem, jo ANO misija Afganistānā tādus datus kopš augusta vidus apkopojusi par bijušajām valdības amatpersonām, drošības un militāro struktūru darbiniekiem. Arī pret cilvēktiesību aktīvistiem un žurnālistiem pēdējo mēnešu laikā vērsti "uzbrukumi, iebiedēšana, terorizēšana, patvaļīga arestēšana, slikta izturēšanās un nogalināšana", vēstīts ziņojumā. ANO apzinājusi astoņus pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus un divus mediju darbiniekus, kuri nogalināti talibu, islāmistu vai nezināmu slepkavu sarīkotos uzbrukumos.
Gutērrešs uzsvēra, ka smago sociāli ekonomisko situāciju Afganistānā varētu pārvarēt tikai tad, ja talibi nebūs starptautiski izolēti. Viņš kā izšķirošu nosauca konstruktīva dialoga veidošanu ar Afganistānā faktiski pie varas esošo režīmu. ANO ģenerālsekretārs ierosināja jaunu struktūru ANO klātbūtnei Afganistānā, kas varētu gan koordinēt politisko attīstību, gan humāno palīdzību.
Pēc talibu nākšanas pie varas humānā palīdzība Afganistānai tika apturēta, pasliktinot stāvokli miljoniem cilvēku, kas jau tā cieš no bada pēc vairākiem sausuma periodiem. Starptautiskā sabiedrība aicinājusi talibus nodrošināt drošu piekļuvi humānās palīdzības sniegšanai valsts iedzīvotājiem. Afganistānu, kas bija gandrīz pilnīgi atkarīga no ārvalstu palīdzības, skar būtiskas ekonomikas problēmas.
Kopš augusta starptautiskā palīdzība, kas finansēja aptuveni 80% no Afganistānas budžeta, ir apturēta. Pirms sniegt finansiālu atbalstu, starptautiskā sabiedrība nogaida, kā talibi valdīs šoreiz un vai atgriezīsies pie vardarbīgajām metodēm un cilvēktiesību ignorēšanas. Tikmēr sievietes Afganistānā lielākoties ir izslēgtas no sabiedriskās dzīves un vairums meiteņu vidusskolu joprojām ir slēgtas.
„Problēma ir – kā ekonomiku padarīt funkcionējošu, kā panākt, lai ekonomikā cirkulē nauda. Citādāk šī briesmīgā akūtā krīze kļūs par hronisku. Es domāju, ka afgāņu pamešana, ļaujot tiem kļūt par lūdzēju nāciju, nav ne afgāņu, ne reģiona, ne starptautiskās sabiedrības interesēs. Tam būs ne tikai humanitāras sekas, bet arī drošības sekas, kas izvērtīsies plašākā migrācijā un nelegālās ekonomiskās darbībās. Ir šī lielā dilemma, kas ir saistīta ar bažām par cilvēktiesību ievērošanu, un tas ir saprotami, un vieglu atbilžu nav. Tomēr es uzskatu, ka ir vairāk jātiecas uz risinājuma meklēšanu, kur pastāv kopīgas intereses. Un mums šajā saruna ir jāiesaista talibi, lai cik nepieņemami viņi mums var šķist, kaut vai attiecībā uz izturēšanos pret minoritātēm un sievietēm. Viņiem ir jābūt daļai no risinājuma,” skaidro bijušais ANO īpašā pārstāvja Afganistānā vietnieks Maikls Kītings.
Eiropā novembrī strauji pieaudzis patvēruma lūgumu skaits. Eiropas Savienība, kā arī Norvēģija un Šveice novembrī saņēmušas vairāk nekā 70 000 jeb par 9% vairāk pieteikumu nekā oktobrī, kas ir otrs lielākais skaits kopš migrantu krīzes 2016. gadā. Visvairāk pieteikumu iesnieguši tieši Afganistānas pilsoņi.
