Ziņojumā gan nebija atsauces uz genocīdu, kas dažiem kritiķiem un aktīvistiem licis vilties. Cilvēktiesību aizstāvji uzskata, ka ziņojumam jākalpo par pamatu tālākām darbībām, tostarp izmeklēšanai un vainīgo sodīšanai.
ANO dati liecina, ka Sjiņdzjanas Uiguru autonomajā rajonā vairāk nekā miljons uiguru, kazahu un citu musulmaņu ieslodzīti internēšanas nometnēs, kur viņi spiesti apgūt komunisma ideoloģiju, runāt ķīniešu valodā un noliegt savu kultūru, valodu un reliģiju.
Pēdējo gadu laikā tūkstošiem uiguru ir snieguši liecības par ieslodzīšanu internēšanas nometnēs, ko eksperti vērtē kā minoritāšu piespiedu asimilācijas kampaņu.
Pekina sākumā noliedza šādu nometņu pastāvēšanu, bet pēc tam apgalvoja, ka šīs nometnes ir profesionālās apmācības centri, kuros musulmaņu tautu pārstāvji apgūst profesiju un ķīniešu valodu, kā arī tiek pasargāti no radikalizēšanās.
Trešdienas vakarā ANO nāca klajā ar ilgi gaidītu ziņojumu, pret kura publicēšanu Pekina iebilda. ANO ziņojumā detalizēti aprakstīta virkne tiesību pārkāpumu pret uiguriem un citām musulmaņu minoritātēm.
UN Human Rights Office issues assessment of human rights concerns in #China’s #Xinjiang #Uyghur Autonomous Region. Read more: https://t.co/F2wpHFpIoy pic.twitter.com/f83bmfY7bZ
— UN Human Rights (@UNHumanRights) August 31, 2022
Aprakstīts "plaša mēroga patvaļīgas aizturēšanas modelis" Sjiņdzjanā, tāpat konstatētas "ticamas" apsūdzības par spīdzināšanu un seksuālu vardarbību, tostarp izvarošanu, un dažu sieviešu piespiešanu veikt abortu.
Tāpat ziņojumā teikts, ka Ķīnai ir "ārkārtīgi plašas "ekstrēmisma" interpretācijas", kas nosaka kriminālatbildību par darbībām, kas "saistītas ar kultūras un reliģiskās dzīves baudīšanu". Atrastas arī norādes, ka nodarbinātības programmās Sjiņdzjanā varētu būt "iekļauti piespiešanas elementi".
Ziņojums tika gatavots aptuveni gadu. ANO augstā cilvēktiesību komisāre Mičela Bačeleta bija apņēmusies ziņojumu publicēt, pirms augusta beigās beidzās viņas četru gadu pilnvaru termiņš.
Ziņojums tika publicēts 13 minūtes pirms pusnakts pēc Ženēvas laika. Bačeleta uzsvēra, ka bija apņēmusies ziņojumu publicēt un to arī izdarīja, neskatoties uz dažu valstu īstenoto nopietno cilvēktiesību jautājumu politizāciju.
49 lappuses garajā ziņojumā teikts, ka pasaulei tagad ir jāpievērš "steidzama uzmanība" cilvēktiesību situācijai reģionā.
Starptautiskā cilvēktiesību aizstāvības organizācijas "Human Rights Watch" Ķīnas direktore Sofija Ričardsone uzsvēra, ka ziņojumam vajadzētu kalpot par pamatu tālākām darbībām un ANO Cilvēktiesību padomei tagad vajadzētu izmeklēt Ķīnas iespējamos noziegumus pret cilvēci un "saukt pie atbildības vainīgos". Savukārt organizācijas pārstāvis Pīts Irvins uzsver, ka ziņojums ir neticami spēcīgs.
"Tas ir neticami spēcīgs ziņojums, tas ir tik spēcīgs, kā mēs to būtu gaidījuši, lai gan tajā nav teikts nekas par genocīdu. Es domāju, ka uiguru tiesību grupas vai pētnieki to sauktu par genocīdu. Noziegumi pret cilvēci ir noteikta mēroga starptautiski noziegumi, uz kuriem ir jāreaģē.
Tas ir spēcīgs ziņojums, par spīti tam, ka no Ķīnas nedēļām un mēnešiem bija spiediens, lai, iespējams, mainītu saturu vai mīkstinātu to. Es domāju, ka mēs saprotam, kāda ir bijusi viņu nostāja, viņi par to nestāsta patiesību. Es domāju, ka tas patiešām caurdur šo fasādi, ko Ķīnas valdība ir rādījusi starptautiskajai sabiedrībai."
Ķīnas misija Ženēvā paziņojumā norāda, ka, pamatojoties uz dezinformāciju un meliem, ko safabricējuši pret Ķīnu noskaņotie spēki, tā sauktais "vērtējums izkropļo Ķīnas likumus un politiku, kā arī neprātīgi nomelno un apmelo Ķīnu, kā arī iejaucas Ķīnas iekšējās lietās".
Savukārt Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis kritizēja ziņojumu, saucot to par nekam nederīgu un nelikumīgu, un apsūdzēja ANO par kļūšanu par ASV un Rietumu līdzdalībnieku.
KONTEKSTS:
Uiguri ir Ķīnas ziemeļrietumu reģiona Sjiņdzjanas pamatiedzīvotāji, tjurku tauta un galvenokārt musulmaņi. Jau gadiem komunistiskās Ķīnas valdība apsūdzēta par uiguru apspiešanu, taču Pekina savu rīcību pamatojusi ar terorisma draudu un separātisma novēršanu. Pēdējās desmitgadēs Sjiņdzjanā uz dzīvi apmetušies daudz etnisko ķīniešu no citiem Ķīnas reģioniem, un uiguri vairs nav Sjiņdzjanas iedzīvotāju vairākums.
Uzskatot, ka šī musulmaņu minoritāšu grupa ir potenciāls drauds valsts drošībai, Ķīnas valdība ir uzsākusi masveida cilvēku novērošanu, izsekošanu un pat ieslodzīšanu "pāraudzināšanas centros". Uiguriem ir aizliegts runāt savā valodā publiskās iestādēs, piekopt savas tradīcijas un svētkus, dot bērniem tādus musulmaņu vārdus kā Muhameds vai Medina un piekopt islāma ticību, tādēļ vīriešiem aizliegts audzēt garu bārdu, sievietēm nesāt hidžābu, lūgties, doties svētceļojumā vai veikt jebkuru citu reliģisku darbību.
