ANO: Ziemeļkoreja apiet sankcijas un nopelna 200 miljonus dolāru

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Ziemeļkoreja pērn ir nopelnījusi 200 miljonus ASV dolāru jeb 160 miljonus eiro ar aizliegto preču eksportu. Pie tāda secinājuma ir nonākuši jaunā ANO pētījuma autori. Ziemeļkorejas režīms ir spējis apiet starptautiskās sankcijas un pamanījies pārdot pat ieročus Sīrijai un Mjanmai.

Slepenais ANO ziņojums liecina, ka Phenjana ir tirgojusi ogles, tēraudu, dzelzi un degvielas izstrādājumus.

ANO apgalvo, ka sūtījumus no Ziemeļkorejas starp janvāri un septembri ir saņēmušas dažādas valstis, lai gan šī rīcība ir pretrunā ar starptautiskiem lēmumiem.

ANO: Ziemeļkoreja apiet sankcijas un nopelna 200 miljonus dolāru
00:00 / 01:21
Lejuplādēt
Daudzpusīgas sankcijas pret Ziemeļkoreju ir spēkā jau kopš 2006. gada. To mērķis ir apturēt finansējumu Phenjanas kodolprogrammai, jo tā var apdraudēt pārējo pasauli.

Nopludinātais ziņojums liecina, ka Ziemeļkoreja ir izmantojusi viltotus dokumentus, lai noslēptu ogļu izcelsmi. Tās tika nogādātas Krievijā, Ķīnā, Dienvidkorejā, Malaizijā un Vjetnamā.

ANO eksperti uzskata, ka valstīm trūkst politiskās gribas un savstarpējās sadarbības, lai nodrošinātu, ka starptautiskās sankcijas patiešām ir efektīvas.

Viens no satraucošākajiem faktiem ir tas, ka Phenjana esot sadarbojusies ar Sīriju un Mjanmu ballistisko raķešu izstrādē.

ANO ziņojuma autori vēsta, ka no Ziemeļkorejas uz Sīriju tika nosūtītas 40 kravas. To saņēmējs ir Sīrijas valdības aģentūra, kas atbild par ķīmiskajiem ieročiem. Dažādi pierādījumi liecina, ka Sīrijas valdība ir izmantojusi ķīmiskos ieročus pret saviem civiliedzīvotājiem 2013. gadā. Vēlāk tā ir piekritusi iznīcināt savus krājumus, bet ne reizi vien ir izskanējušas aizdomas, ka ķīmiskie ieroči Sīrijas karā tiek tik un tā izmantoti. 

Savukārt Mjanma no Phenjanas ir saņēmusi ballistiskās raķetes un dažādu raķešu ekipējumu. Arī Mjanmā šobrīd notiek sadursmes starp bruņotajiem spēkiem un šajā valstī dzīvojošo musulmaņu minoritāti. Tādēļ vairāki miljoni civiliedzīvotāju bija spiesti pamest savas mājas un doties bēgļu gaitās uz Bangladešu. Pašlaik notiek sarunas par viņu iespējamo atgriešanos dzimtenē.

Vēl janvārī Kanādā ir notikušas starptautiskās sarunas starp 20 valstu pārstāvjiem par situāciju Korejas pussalā. Toreiz Japānas ārlietu ministrs mudināja neļauties Phenjanas mēģinājumiem aizmālēt acis un nemazināt sankcijas pret šo valsti. Iemesls tam ir tas, ka Ziemeļkoreja turpina savas atomieroču programmas izstrādi un ik pa laikam draud ar uzbrukumu dažādām pasaules valstīm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti