Arī mācību kvalitāte daudzviet ir tik zema, ka ik gadu par izšķērdētiem uzskatāmi vairāki desmiti miljardi eiro.
Ir skaidrs, ka neizdosies sasniegt vienu no 2000.gadā noteiktajiem ANO Tūkstošgades attīstības mērķiem, kas ir - līdz 2015.gadam visiem pasaules iedzīvotājiem nodrošināt pamatizglītību. Pie šāda secinājuma nonākusi Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas jeb UNESCO ģenerāldirektore Irīna Bokova. Viņas vadītā organizācija šodien nāca klājā ar ikgadējo monitoringa ziņojumu.
Tajā teikts, ka 57 miljoniem bērnu joprojām nav pieejamas skolas. Un, kaut tas ir gandrīz uz pusi mazāks skaitlis nekā 2000.gadā, ziņojumā konstatētais ir pamats nopietnām bažām.
Tas balstīts uz jaunākajiem pieejamajiem datiem, no 2011.gada. Tie liecina, ka starptautiskās sabiedrības novirzītie palīdzības līdzekļi izglītībai nevis palielinās, bet pat samazinās. Turklāt, pietiekama uzmanība nav pievērsta nabadzīgākajām valstīm. Šī brīža tendences liecina, ka līdz brīdim, kad sākumskola būs pieejama visiem pasaules bērniem, jāgaida līdz 2086.gadam.
Lielākās problēmas ir Āfrikas valstīs uz dienvidiem no Sahāras, īpaši meitenēm, kurām izglītības iespējas liegtas biežāk nekā zēniem, it īpaši mazāk attīstītajos lauku rajonos.
UNESCO uzmanību vērš ne tikai uz izglītības pieejamību, bet arī tās kvalitāti. Pasaules valstu valdības gadā izšķiež 94 miljardus eiro par zemas kvalitātes izglītību, kas ir desmitā daļa no pamatskolas izglītības izdevumiem pasaulē. Zemas izglītības kvalitātes dēļ 250 miljoni bērnu neapgūst pamatzināšanas lasītprasmē un matemātikā. Trūcīgajās valstīs ceturtā daļa jauniešu nespēj izlasīt pat vienu teikumu, norādīts ANO ziņojumā. Tam ir arī praktiski iemesli. Piemēram, Tanzānijā mācību grāmatas pieejams tikai 3,5% skolēnu, bet Malāvijā klases ir pārpildītas, dažkārt sasniedzot 130 skolēnus.
Problēmas ir arī ar mācībspēkiem. No 37 pētījumā analizētajām valstīm, trešdaļā mazāk nekā trīs ceturtdaļas pamatskolu skolotāju ir apmācīti atbilstoši nacionāliem standartiem. Bet, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus attiecībā uz izglītību, būs vajadzīgi vairāk nekā pusotrs miljons papildu skolotāju.
Pētījums liecina, ka pēc 2015.gada nospraustie mērķi un termiņi būs nopietni jāpārskata. Tostarp UNESCO ziņojuma autore Paulīne Roza norāda, ka, izvirzot jaunus mērķus, jāgādā, lai katrs bērns ne tikai nonāktu skolā, bet arī apgūtu nepieciešamās zināšanas.
