ĪSUMĀ:
- ANO komisārs asi kritizējis valstsvīrus par sava politiskā kapitāla krāšanu uz bēgļu rēķina.
- Erdogans: Starptautiskās palīdzības trūkums bēgļu uzturēšanai piespiedis Turciju iebrukt Sīrijā.
- Statistika: Eiropas Savienībā ieceļojušo imigrantu skaits no Turcijas šogad ir dubultojies.
Atzīmējot gadu, kopš Apvienoto Nāciju Organizācija pieņēma tā saukto ANO bēgļu paktu cīņai ar bēgļu krīzēm visā pasaulē, Ženēvā organizēts pirmais ANO bēgļu forums. Tā laikā starptautiskā organizācija cer sagaidīt jaunus solījumus par finansiālu, tehnisku un cita veida palīdzību no valstīm, kā arī iedrošināt veikt uz valstu savstarpēju solidaritāti vērstas pārmaiņas patvēruma piešķiršanas politikā.
Lai to panāktu, ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs apelēja pie valstu līderu pienākuma apziņas: “Visā cilvēces vēsturē cilvēki ir snieguši pajumti svešiniekiem, kuri to ir meklējuši, balstoties uz kopēju cilvēcisku pienākumu. Solidaritāte ir dziļa cilvēka rakstura sastāvdaļa. Un šodien mums jādara viss iespējamais, lai šis humānisma gars pārvar tos, kuri grasās to izdzēst.
Mēs nevaram atļauties pamest bēgļus bezcerībā vai ļaut viņu pieņēmējiem nest visu atbildību vieniem pašiem.”
“Mēs nedrīkstam atbalstīt problēmas sadalīšanas koncepciju, kuras pamatā ir ideja, ka attīstības valstis uzņem bēgļus, bet attīstītās valstis tām sniedz finanšu palīdzību bēgļu uzturēšanai. Es domāju, ka šis slogs ir jāsadala, un arī attīstītajām valstīm jātver robežas patvēruma meklētājiem, kuriem nepieciešama aizsardzību. Tām arī taisnīgi jāizturas pret viņu prasībām,” norādīja Guterrešs.
Tikmēr ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi izvēlējās asāku nostāju, uzbrūkot politiskajiem spēkiem Rietumu pasaulē, kas cenšas samazināt migrācijas apjomus. “Mēs redzam, kā bēgļi, kuri bija spiesti glābt savas dzīvības bēgot, tiek demonizēti un padarīti par baiļu objektiem.
Mēs redzam kā politiķi būvē savu politisko kapitālu, vairojot satraukumu sabiedrībā pret pasaules visvairāk atstumtajiem un ievainojamajiem cilvēkiem.
Tas ir ne vien amorāli, bet samazina praktisku risinājumu iespējas. Tāpēc tam šeit mums ir radīts pretsvars – globālajā bēgļu paktā mums ir plāns, kas balstīts principos un vērtībās. Mums ir starptautiskas rīcības modelis, kas balstīts nevis baiļu kultivēšanā, bet reālos risinājumos,” sacīja Grandi.
Bēgļu forumu Ženēvā gan nav apmeklējuši daudzu valstu politiskie līderi. Spilgts izņēmums bija Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, cenšoties attaisnot savas valsts nesen veiktās militārās operācijas Sīrijas pierobežā un vainojot starptautisko sabiedrību solidaritātes trūkumā.
“Alepo ir grafiti, kas labi raksturo situāciju Sīrijā – ja tā būtu nafta, nevis asinis, kas tecētu no Sīrijā mirstošajiem bērniem, pasaule būtu iejaukusies nekavējoties. Tik tiešām – naftas lauki tika aizstāvēti vairāk nekā bērni, kas bēga no kasešbumbām, lai glābtu savu dzīvību. Ņemot vērā šo drūmo scenāriju, mums bija pienākums rīkoties pašiem, kad nesaņēmām atbalstu no starptautiskās sabiedrības,” sacīja Erdogans.
Bēgļu nometnēs Turcijā pašlaik joprojām atrodas aptuveni 3,6 miljoni Sīrijas bēgļu. Lielu daļu no viņiem Turcija iecerējusi pārvietot atpakaļ uz Sīrijas pierobežu, kuru tā nesen atkaroja no kurdu kaujiniekiem.
Vienlaikus jaunākā statistika liecina, ka no Turcijas Eiropas Savienībā ieceļojošo migrantu skaits šogad ir dubultojies, sasniedzot 70 tūkstošus. Tas gan joprojām ir krietni mazāk nekā bēgļu krīzes laikā 2015.gadā, kuru izdevās izbeigt ar abpusēju Eiropas Savienības un Turcijas vienošanos. Tā paredzēja, ka apmaiņā pret stingrāku robežu kontroli un cilvēku tirdzniecības apkarošanu Turcija saņems trīs miljardu eiro vērtu finansiālu palīdzību bēgļu nometņu uzturēšanai, kā arī citus ekonomiskus un politiskus solījumus.
Konferences atklāšana bija pieskaņota 1. gadadienai kopš ANO Ģenerālajā asamblejā tika pieņemts Globālais līgums par bēgļiem, taču tā īstenošanas gaitā ir lielas problēmas. Organizācijas eksperti aprēķinājuši, ka pasaulē patlaban ir 71 miljons patvēruma meklētāji, no kuriem 25 miljoni bija spiesti pamest dzimteni un doties uz ārvalstīm. Ļoti bieži bēgļiem nav iespējas dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, un viņi tiek ieslodzīti nometnēs.
Konferencē jau izskanējušas arī vairākas pozitīvas vēstis, tai skaitā Pasaules bankas un citu starptautisko finanšu institūciju solījums novirzīt bēgļu problēmas risināšanai vairākus miljardus dolāru.
