Tiesa, ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām ir rekomendējošs raksturs, taču, kā norāda BBC, šādas rezolūcijas var uzskatīt par globālā viedokļa atspoguļojumu.
Tikmēr pēdējā laikā arvien aktuālāks kļūst jautājums arī par Ziemeļkorejas radītajiem kiberdraudiem.
Par lēmumu iesūdzēt Ziemeļkoreju Starptautiskajā krimināltiesā ir nobalsojušas 116 ANO ģenerālās Asamblejas dalībvalstis. 20 valstis balsojušas pret, bet vairāk nekā 50 atturējušās.
Rezolūcija ir pieņemta vairāk nekā pusgadu pēc februārī publicētā ANO ziņojuma, kurā tika norādīts uz neiedomājamiem pārkāpumiem un nežēlību komunistiskajā valstī. Tika norādīts uz dažādiem ziņojumiem par spīdzināšanu, politiskajām represijām un citiem pārkāpumiem.
Ziņojumā uzsvērts, ka daudzas politiskajos noziegumos apsūdzētas personas pazūdot cietumu nometnēs, kur tiek pakļautas badam, piespiedu darbam, slepkavībām, izvarošanām, piespiedu abortiem un bērnu slepkavībām. Vairums pierādījumiem par to iegūti no pārbēdzējiem, kuriem izdevies izkļūt no Ziemeļkorejas.
Ziemeļkoreja ar ANO ziņojuma sastādītājiem ir atteikusies sadarboties, nosodot izstrādāto rezolūciju un nosaucot to par politiskas sazvērestības un konfrontācijas rezultātu.
Sagaidāms, ka jaunās rezolūcijas projekts daudz pamatīgāk tiks apspriests nākamās nedēļas laikā gaidāmajās diskusijās un jau tagad tiek prognozēts, ka rezolūciju varētu bloķēt Ķīna un Krievija.
Tikmēr Ziemeļkoreja pēdējās dienās un nedēļās uzmanības centrā nonākusi vēl kāda skandāla dēļ. Nākamajā nedēļā ASV bija plānots sākt demonstrēt režisora Seta Rogena komēdiju „Intervija” par atentātu pret Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.
Novembra beigās pret kinokompāniju „Sony Pictures Entertainment” tika vērsts plašs kiberuzbrukums, kas radīja nopietnus traucējumus gandrīz visai kompānijas datorsistēmai.
Vēršoties Federālajā izmeklēšanas birojā, ir noskaidrots, ka šos hakeru uzbrukumus faktiski ir organizējusi un apmaksājusi tieši Ziemeļkorejas valdība, ziņo gan CNN, gan „Reuters”, norādot, ka izmantota ir tāda pati tehnika, kas pagājušajā gadā, veicot uzbrukumus Dienvidkorejas masu saziņas līdzekļiem un bankām.
Federālais izmeklēšanas birojs ir brīdinājis, ka tie kinoteātri, kas gatavojas demonstrēt filmu „Intervija”, paši var tikt pakļauti kiberuzbrukumiem. Pēc šā brīdinājuma vismaz pieci kinoteātru tīkli ir atteikušies no filmas demonstrēšanas.
Šis incidents ir licis sarosīties arī Rietumu pasaules ekspertiem, kas atzīst, ka komunistiskā valsts, kurā lielākā daļa iedzīvotāju nekad pat nav lietojuši internetu, ir kļuvusi par nopietnu kiberdraudu, kura spējas līdz šim ir pārāk zemu novērtētas.
Dienvidkorejas izlūkdienestu pārstāvji norādīja, ka Ziemeļkorejā ir apmācīti no tūkstoš līdz trijiem tūkstošiem hakeru, kas iegūstot prasmes arī Ķīnā un Krievijā, un, iespējams, ka pēdējo gadu laikā šis skaitlis ir vēl ievērojami pieaudzis.
Eksperti pieļauj, ka kibernoziegumi var izrādīties daudz efektīvāks un lētāks veids, kā cīnīties pret Rietumiem un kaimiņos esošo Dienvidkoreju, nekā kodolieroču izstrāde. Galvenokārt jau tāpēc, ka atšķirībā no Dienvidkorejas, kurai ir ļoti attīstīta informāciju tehnoloģiju infrastruktūra un daudzas sadzīves jomas ir tieši pakļautas internetam, Ziemeļkorejai īpaši nav ko zaudēt.
