Viņš pieprasījis nekavējoties ievērot Drošības padomes pieņemto rezolūciju par 30 dienu pamieru Sīrijā. Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicinājis iepauzēt karadarbību.
Sīrijā sestdien, 24. februārī, izsludinātais kārtējais pamiers nav spējis apturēt vardarbību. Valdības spēki turpina bombardēt nemiernieku kontrolēto anklāvu Austrumgutā, un saņemtas ziņas par kārtējiem civiliedzīvotāju upuriem. Tikmēr Apvienoto Nāciju Organizācija atkārto aicinājumu ievērot pamieru un apelē pie Drošības padomes pastāvīgo dalībvalstu atbildības.
Par spīti ANO pieprasītajam 30 dienu pamieram, kuram bija jāstājas spēkā nekavējoties, no nemiernieku kontrolētajām teritorijām saņemt kārtējie nāvi sējošu uzlidojumu un postažas kadri. Bašara al Asada valdības spēki turpina bombardēt Austrumgūtu un Dūmu, bet aktīvisti - ziņot par bojāgājušiem civiliedzīvotājiem, kā arī kritisko humāno situāciju un iespējamiem ķīmisko ieroču – hlora gāzes pielietošanas gadījumiem.
“Bombardēšanas apjomi nozīmē, ka tikai pašos steidzamākajos gadījumos var sniegt medicīnisko palīdzību. Diemžēl mēs zinām, ka pēdējās nedēļas laikā uzlidojumi veikti vairāk nekā desmit slimnīcām, un jūs paši varat iedomāties, kas notiek, ja cilvēki, kuri ir ievainoti, nesaņem palīdzību,” Starptautiskās glābšanas komitejas pārstāvis Pols Donahjū.
Sīrijas pilsoņu kara septītajā gadā Valdības spēki atguvuši plašas teritorijas, bet kurdu kaujinieki nostiprinājušies valsts ziemeļos. Lielā mērā izdevies sakaut “Daīš”.
Pašlaik lielākie vardarbības uzliesmojumi notiek galvaspilsētas Damaskas pievārtē, kur valdības spēki ar Krievijas un Irānas atbalstu cenšas pārņemt pēdējās nemiernieku teritorijas.
Nemainīgi saspringta situācija ir arī Afrinas apkārtnē. Tur kurdu kaujiniekus cenšas piespiest atkāpties Turcijas armijas un gaisa spēku atbalstītie arābu nemiernieki.
Diplomātiskajā līmenī ANO atkārtoti pieprasa no konfliktā iesaistītajām lielvalstīm panākt pamiera ievērošanu un kritizē ANO Drošības padomes dalībvalstu veto tiesības, kā rezultātā ilgstoši nav bijis iespējams pieņemt rezolūcijas, kas situāciju spētu mainīt uz labo pusi.
Līdz ar tiem, kuri ir krimināli atbildīgi – kuri nogalina un sakropļo, atbildīgas ir arī piecas pastāvīgās ANO Drošības pasaules valstis," kritisks bija ANO Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Zeids Raans al Huseins. "Tik ilgi, kamēr tās izmantos veto tiesības, lai apturētu vienotu rīcību, kad tā ir nepieciešama visvairāk, lai samazinātu milzīgās nevainīgu cilvēku ciešanas – tām arī būs jāatbild upuru priekšā. Francija ir parādījusi apsveicamas līdera spējas, izstrādājot uzvedības kodeksu veto pielietošanai. Lielbritānija ir sekojusi. Tagad to atbalsta 115 valstis. Ir pienācis laiks Ķīnai, Krievijai un Savienotajām Valstīm pievienoties, lai izbeigtu šo veto tiesību nāvējošo pielietošanu," sacīja al Huseins.
Dati no Nevalstiskās organizācijas “Sīrijas cilvēktiesību observatorija” liecina, ka pēdējās nedēļas laikā tikai Austrumgūtas bombardēšanā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 500 civiliedzīvotāji, ceturtdaļa no tiem – bērni. Kopējais upuru skaits Sīrijas pilsoņu karā tiek lēsts no 350 000 līdz 480 000.
