Izskanējuši minējumi, ka piektdien, 19. augustā, Zaporižjas atomelektrostacijā varētu notikt kādas nopietnas provokācijas. Tas tāpēc, ka ceturtdien spēkstacijas tuvumā tika izvietota Krievijas bruņutehnika, bet daudziem stacijas darbiniekiem piektdien aizliedza ierasties darbā.
Ukraina un Krievija viena otru apsūdzēja provokācijas gatavošanā. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka tās rīcībā ir jauna informācija par Krievijas karaspēka gatavošanos terora aktam Zaporižjas atomelektrostacijā.
Medijos un ekspertu komentāros izskanējuši brīdinājumi, ka Krievijas karaspēks varētu uzspridzināt Zaporižjas atomelektrostaciju, kas nozīmētu bīstamas radiācijas izplatīšanos plašā teritorijā. Britu raidsabiedrības BBC korespondents ziņo, ka ceturtdien Zaporižjas pilsētā, kas atrodas 120 kilometrus no atomspēkstacijas, ārkārtas dienestu darbinieki mācījušies, kā rīkoties iespējamas kodolavārijas gadījumā.
Ukraiņu militārais eksperts Romans Svitans neizslēdz jaunas Krievijas spēku provokācijas Zaporižjas atomelektrostacijā, taču šaubās, ka iebrucēji plāno izraisīt kodolkatastrofu. "Maksimālais, ko Krievija varētu izdarīt, ir apšaudīt kaut kādus cauruļvadus vai dzesēšanas sistēmas.
Kaut kādu triecienu viņi noteikti veiks, bet, vai tā rezultātā varētu notikt radiācijas noplūde, diezin vai. Viņi taču nav pašnāvnieki.
Radiācijas mākonis virzītos uz austrumiem un dienvidaustrumiem, noklājot Donbasu un Rostovas apgabalu Krievijā. Tāpēc diez vai viņi šo provokāciju novedīs līdz šādam līmenim," sacīja Svitans.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņojis, ka Zaporižjas atomelektrostacijā izvietoto krievu karavīru galvenais uzdevums esot nepieļaut kodolnegadījumu.
Ukrainas atomelektrostaciju operators "Enerhoatom" paziņojis, ka Krievija tuvākajā laikā plāno atslēgt Zaporižjas atomelektrostaciju no Ukrainas energoapgādes sistēmas. Uzņēmums aicināja starptautisko sabiedrību darīt visu nepieciešamo, lai Ukraina pēc iespējas drīzāk atgūtu kontroli pār Eiropā lielāko atomelektrostaciju un izvairītos no potenciālās kodolkatastrofas.
Arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs aicinājis Krieviju neatslēgt Zaporižjas atomelektrostaciju no Ukrainas energosistēmas. Viņš sacīja, ka spēkstacijas saražotā elektrība pieder Ukrainai.
Gutērrešs apmeklēja Ukrainas dienvidu pilsētu Odesu un tās ostu, lai iepazītos ar to, kā norisinās Ukrainas graudu eksports. Tas atsākās augusta sākumā pēc tam, kad jūlijā ANO un Turcija pārliecināja Krieviju pārtraukt vairāku Melnās jūras Ukrainas ostu blokādi, lai no valsts varētu izvest labību un citu lauksaimniecības produkciju.
Ceturtdien ANO ģenerālsekretārs un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans viesojās Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā, kur viņi tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Erdogans paziņoja, ka viņš Zelenskim ir ierosinājis tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai apspriestu Turcijas piedāvājumu izbeigt Krievijas uzsākto karu Ukrainā diplomātiskā ceļā.
Ukrainas amatpersonas ir paziņojušas, ka
Kijiva būs gatava runāt ar Maskavu tikai pēc tam, kad Ukraina būs atguvusi Krievijas okupētās teritorijas.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
