Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji
Biroja izplatītajā ziņojumā norādīts, ka starp bojā gājušajiem ir 429 bērni, bet apmēram 800 nepilngadīgo ievainoti.
Taču kopējais nogalināto un cietušo bērnu un pieaugušo skaits ir būtiski lielāks, jo daudziem ziņojumiem no traģēdiju vietām nepieciešams apstiprinājums. Vienlaikus apgrūtināta informācijas iegūšana ir no vietām, kur turpinās kaujas, piemēram, Lisičanskas, Popasnajas un Severodoneckas Luhanskas apgabalā un kur ziņots par daudziem upuriem.
Eksperti arī norāda, ka lielāko daļu nāves gadījumu un ievainojumus izraisīja plaša darbības rādiusa ieroči – smagā artilērija, raķetes un aviobumbas.
Tikmēr Ukrainas amatpersonas norāda, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī valstī pilnībā iznīcināti vairāk nekā 35 tūkstoši objektu, bet bojāti 702 kritiskās infrastruktūras objekti. Starp tiem ir gāzes vadi, elektrības apakšstacijas, tilti un citas būves.
Krievijas uzbrukumos īpaši smagi ir cietusi Ukrainas energoapgādes sistēma, tāpēc miljoniem valsts iedzīvotāju ir palikuši bez elektrības un siltuma. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņojis, ka G7 valstis un citi Ukrainas sabiedrotie darīs visu, lai palīdzētu valstij atjaunot un aizsargāt energoapgādes sistēmu. Taču tas būs sarežģīti. Telekanāls CNN norāda, ka pasaulē trūkst aprīkojuma, kas ir nepieciešams Ukrainai, jo ir nopietni globālo piegāžu ķēžu pārtraukumi.
2023. gadam būs izšķiroša nozīme
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka
valsts aizsardzības un drošības spēki gatavojas 2023. gadam, kam, pēc viņam vārdiem, jābūt izšķirošam karā pret Krieviju.
Viņš arī sacīja, ka valsts tuvākie uzdevumi ir ļoti skaidri – atbrīvot visas okupētās teritorijas, atjaunot Ukrainu, nogādāt dzimtenē kara bēgļus un padziļināt sadarbību ar tuvākajiem ārvalstu sabiedrotajiem. Zelenskis piebilda, ka viņš savu viedokli par šo uzdevumu īstenošanu izklāstīs ikgadējā runā Augstākajā radā par situāciju valstī. Viņš neatklāja, kad uzruna varētu notikt, bet sagaidāms, ka tas būs tuvākajās dienās.
Otrdien Zelenskim notika telefonsaruna ar Itālijas premjerministri Džordžiju Meloni. Tās laikā Meloni informēja, ka Itālijas valdība apsver iespēju piegādāt Ukrainai pretraķešu aizsardzības sistēmu. Nav zināms, par kādu sistēmu ir runa, bet nesen mediji vēstīja, ka tā varētu būt vidējas darbības rādiusa sistēma SAMP/T vai "Aspide".
Sarunas laikā Meloni arī atkārtoti apliecinājai pilnīgu Itālijas valdības atbalstu Ukrainai politiskajā, militārajā, ekonomiskajā un humanitārajā jomā. Premjere arī uzaicināja Zelenski apmeklēt Romu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
