Stanišičs un Simatovičs bija apsūdzēti par vairāku Serbijas vienību vadīšanu, kuras deviņdesmitajos gados īstenoja slepkavības un etnisko tīrīšanu Bosnijā un Horvātijā. Viņi neatzina savu vainu izvirzītajās apsūdzībās.
Tribunāls viņus attaisnoja, jo nav izdevies neapšaubāmi pierādīt, ka apsūdzētie plānojuši vai pavēlējuši izdarīt apsūdzībās minētos noziegumus.
Serbijas premjerministrs Ivica Dačičs piektdien paziņoja, ka tribunāla lēmums veicinās „nosacījumus izlīgumam, mieram un stabilitātei reģionā”. Bosnijas karā izdzīvojušie tomēr nosodīja šo lēmumu.
Prokurori bija pieprasījuši 62 gadus vecajam Stanišičam un 63 gadus vecajam Simatovičam piespriest mūža ieslodzījumu.
Stanišičam un Simatovičam katram bija izvirzītas piecas apsūdzības kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci. Viņi tika apsūdzēti serbu paramilitāro grupējumu organizēšanā, finansēšanā un apgādāšanā no 1991.gada aprīļa līdz 1995.gada beigām. Starp šiem grupējumiem bija elitāra vienība „Sarkanās beretes” un Zeļko Raznatoviča vadīta vienība „Arkana tīģeri”.
Šie paramilitārie grupējumi uzbruka pilsētām Bosnijā un Horvātijā, slepkavojot horvātus, Bosnijas musulmaņus un citus neserbus ar mērķi padzīt viņus no plašiem Bosnijas un Horvātijas rajoniem, lai tur izveidotu serbu valsti.
Prokurori apgalvoja, ka Stanišičs un Simatovičs piedalījušies noziedzīgās darbībās, kuru dalībnieki bija arī toreizējais Serbijas prezidents Slobodans Miloševičs un Bosnijas serbu līderis Radovans Karadžičs.
Stanišiču un Simatoviču 2003.gadā aizturēja Serbijas varas iestādes. Prāva pret viņiem sākās 2008.gada aprīlī, bet vairākkārt tika atlikta Stanišiča veselības stāvokļa dēļ.
ICTY februārī, izskatot bijušā Dienvidslāvijas armijas ģenerāļa Momčilo Perišiča apelāciju, attaisnoja viņu un atcēla viņam piespriesto 27 gadu cietumsodu. 2011.gada septembrī ANO tribunāls bija atzinis Perišiču par vainīgu 12 no viņam izvirzītajām 13 apsūdzībām, tostarp par dalību Bosnijas galvaspilsētas Sarajevas aplenkumā no 1992. līdz 1995.gadam, kā arī Srebrenicas slaktiņā 1995.gada jūlijā.
