Labrīt

Ukrainā gatavojas atzīmēt 27. neatkarības gadskārtu

Labrīt

Itālija draud apturēt maksājumus ES budžetā

ANO tiesa Hāgā skatīs Irānas prasību par ASV sankciju atcelšanu pret Teherānu

ANO tiesā Irānas valdība cer apturēt ASV sankcijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā pirmdien, 27.augustā, izskatīs Irānas prasību piespiest ASV nekavējoši atcelt atjaunotās sankcijas. Irāna ir nobažījusies par to, kā ASV sankcijas ietekmēs tās ekonomiku, un cer uz panākumiem tiesā.

Pirmais sankciju cikls, ko ASV ir atjaunojušas pret Irānu, sākās augusta sākumā. ASV ir noteikušas liegumu jebkādām transakcijām ar Irānu, kurās būtu iesaistīti ASV dolāri, zelts, dārgmetāli, arī liegts tirgoties ar alumīniju, tēraudu, pasažieru lidmašīnām, ogli, kā arī liegts importēt Irānas paklājus un pārtiku. Otrajam sankciju vilnim ir jāseko novembrī, un tas skartu Irānai tik ļoti svarīgo naftu un enerģiju.

Tas viss seko pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka uzskata Rietumu un Irānas noslēgto kodolprogrammu par neveiksmīgu un neuzticamu un ka Irāna ir un paliek lielākais drauds pasaulei. „Paziņoju, ka ASV izstājas no Irānas kodolvienošanās. Pēc mirkļa parakstīšu prezidenta memorandu, kas atjaunos ASV sankcijas pret Irānas režīmu, ieviešot visaugstākā līmeņa ierobežojumus,” toreiz pauda Tramps.

Šie Trampa Baltajā namā pasludinātie vārdi satrieca gan Irānu, gan pārējās līguma dalībvalstis, kas uzskatīja, ka smagā daudzu gadu darbā ir panākts vēsturisks līgums, kas garantē Irānas apņemšanos slepus neizgatavot atomieročus. To slēdza 2015.gadā Irāna un sešas pasaules lielvaras – Francija, Vācija, Lielbritānija, Ķīna, Krievija un ASV.

Līgums paredzēja, ka Irānai nāksies demontēt divas trešdaļas no centrifūgām, kas domātas urāna bagātināšanai, nododot tās starptautisko ekspertu uzraudzībā. Tāpat nāksies atbrīvoties no 98% bagātinātā urāna. Savukārt starptautiskās atomenerģijas aģentūras inspektoriem būs pieeja jebkuriem objektiem jebkurā laikā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ir viens no tiem Rietumu līderiem, kurš tūdaļ pēc ASV paziņojuma un arī līdz šim visaktīvāk ir aizstāvējis ciešāku attiecību saglabāšanu ar Irānu un to, ka ASV nedrīkst lauzt vienošanos.

„Tas, ka Rietumeiropas valstis ir Irānas pusē, padara tās pozīcijas stiprākas arī ANO Starptautiskajā tiesā,”

norāda Leidenes Universitātes profesors Ēriks De Brabandere Nīderlandē.

Eksperti arī norāda – pat tad, ja ASV nebūtu noteikušas sankcijas, Irānas ekonomikai neklātos viegli. Jau tagad tai ir daudz izaicinājumu, lai gan Vašingtonas rīcība to iedragā vēl vairāk, un īpaši novembrī gaidāmā vēršanās pret naftas un gāzes importu. Līdz ar ASV lēmumu Irānā darbību ir pārtraukušas virkne lielu un pasaulē zināmu kompāniju, to vidū Francijas enerģijas gigants „Total”, auto ražotāji „Peugeot”, „Renault”, kā arī Vācijas rūpniecības milzis „Siemens” un auto ražotājs „Daimler”.

Irānas valdība cer, ka ANO tiesa, pirmkārt, liks apturēt ASV sankcijas un, otrkārt, piespriedīs Vašingtonai izmaksāt kompensācijas.

„ASV apspiež Irānas ekonomiku, radot dramatiskas sekas tās iedzīvotājiem,” norādīts Irānas oficiālajā iesniegumā tiesai.

Vašingtona pagaidām neraida signālu, ka tās nostājā varētu kas mainīties. Gluži pretēji. Tā nesen kritizējusi Eiropas Savienības lēmumu piešķirt Irānai 18 miljonu eiro lielu  finansiālā atbalsta paketi.  

„Eiropas Savienība Teherānas valdībai sūta nepareizu vēstījumu nepareizā laikā,” paziņoja ASV īpašais pārstāvis Irānas jautājumos Braiens Huks, bilstot, ka šī palīdzība nostiprina režīma spējas ignorēt savas tautas vajadzības. "Vairāk naudas ajatollas rokās nozīmē vairāk naudas slepkavību pastrādāšanai tieši Eiropas valstīs," tik ass bija Huks, norādot, ka irāņu tauta saskaras ar ļoti reālu ekonomisko spiedienu, ko izraisījusi viņu valdības korupcija, nepareiza pārvalde un lielās investīcijas terorismā un ārvalstu konfliktos.

No Eiropas Savienības piešķirtajiem 18 miljoniem eiro astoņi miljoni paredzēti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, vēl astoņi – vides problēmu risināšanai, bet divi miljoni paredzēti narkomānijas problēmu risināšanai. Ar šo naudu Brisele vēlas palīdzēt stiprināt Irānas ekonomiku, pildot solīto pēc 2015.gadā noslēgtās kodolvienošanās, ko ASV tik asi kritizē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti