Šī gada janvārī komunistiskā Ziemeļkoreja veica jau ceturto kodolizmēģinājumu desmit gadu laikā, apgalvojot, ka šoreiz ir izmēģināta ūdeņraža bumba. Mēnesi vēlāk veiksmīgi tika palaista tālās darbības rādiusa raķete, pārkāpjot iepriekš pieņemtās ANO rezolūcijas un izsaucot asu starptautisku nosodījumu. Komentējot abus šos izmēģinājumus, Ziemeļkorejas pārstāvji paziņojuši, ka valsts raķešu programma ir izteikti zinātniska, taču ASV, Dienvidkoreja un pat Ziemeļkorejas sabiedrotā Ķīna izteica bažas par to, ka raķetes palaišanas galvenais mērķis ir nākotnē attīstīt starpkontinentālās ballistiskās raķetes.
Tūlīt pēc incidentiem rietumvalstu pārstāvji paziņoja, ka spēkā esošās sankcijas pret Phenjanu ir nepieciešams pastiprināt. Trešdien ANO Drošības padomē notika balsojums par jauno sankciju paketi un, kā norāda komentētāji, šīs ir bargākās pret Ziemeļkoreju ieviestās sankcijas vairāk nekā 20 gadu laikā.
Jaunās sankcijas nosaka, ka turpmāk tiks pārbaudītas pilnīgi visas kravas, kuras tiek vestas no Ziemeļkorejas vai uz to, bet melnajam sarakstam ir pievienotas 16 jaunas personas un 12 organizācijas. Sankcijas aizliedz valstij eksportēt ogles, dzelzi un dzelzs rūdu, kas tiek izmantota Ziemeļkorejas ballistisko raķešu vai kodolprogrammā. Ir aizliegts eksportēt arī zeltu, titāna un vanādija rūdas, kā arī retos minerālus. Ieviests aizliegums eksportēt aviācijas degvielu, aizliegta militārā un policijas sadarbība, slēdzot Ziemeļkorejas apmācības programmas, īpaši Āfrikā. Tāpat ierobežojumi ieviesti luksusa preču un atpūtas sporta ekipējuma tirdzniecībai. Savukārt valstīm, kuras darbojas Ziemeļkorejas finanšu un banku sektorā, tagad uzlikts par pienākumu iesaldēt ar Ziemeļkorejas kodolprogrammu saistītu kompāniju un citu subjektu līdzekļus. Iepriekšējā sankciju variantā bija tikai izteikts ieteikums to darīt. Turpmāk bankām, kuras vēlēsies atvērt savas filiāles Ziemeļkorejā, arī būs jāiegūst īpaša atļauja, bet Ziemeļkorejas bankām savas filiāles ārvalstīs atvērt būs aizliegts.
Vienošanās par jaunajām sankcijām ir panākta vienbalsīgi pēc vairāku nedēļu ilgām diskusijām. ASV, rietumvalstis un Japāna vēlējās, lai jaunās sankcijas tiktu ieviestas pēc iespējas ātrāk, taču pret steigu iebilda Ziemeļkorejas sabiedrotā Ķīna, kura nevēlējās tādas sankcijas, kas varētu apdraudēt stabilitāti Ziemeļkorejā un veicinātu tās ekonomikas sabrukumu. Kā pēc sankciju apstiprināšanas paziņojis ASV prezidents Baraks Obama, starptautiskā sabiedrība ir runājusi vienā balsī un nodevusi Phenjanai ļoti vienkāršu ziņu: Ziemeļkorejai ir jāatsakās no savām bīstamajām programmām un jāizvēlas labāks ceļš saviem cilvēkiem. Sankcijas atzinīgi novērtējusi arī Dienvidkorejas prezidente Parka Gunhje, arī paužot cerību, ka Phenjana atteiksies no savām kodolambīcijām un nostāsies uz pārmaiņu ceļa, kas rezultātā novedīs pie miera un vienotības korejas pussalā.
Taču tikai dažas stundas pēc sankciju apstiprināšanas ANO Drošības padomē Ziemeļkoreja ir raidījusi sešus tuvas darbības rādiusa lādiņus jūras virzienā. Tie nolidojuši aptuveni 100 līdz 150 kilometrus, un Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka pagaidām nav zināms, vai tās bijušas raķetes vai artilērijas šāviņi. Kā norāda BBC komentētājs Seulā Stīvs Evanss, šādas tuva darbības rādiusa raķetes starptautiskie likumi neaizliedz, taču, nosūtot šādu signālu, Ziemeļkoreja pauž savas dusmas. Evanss arī atgādina, ka jau nākamajā nedēļā sāksies kārtējās Dienvidkorejas un ASV kopīgās militārās mācības, kuras Ziemeļkoreja parasti raksturo kā iebrukuma mēģinājumus. Tieši tāpēc, visticamāk, saspīlējums reģionā šogad būs īpaši liels.
