Jauni mērķi ir nepieciešami, jo ar piecus gadus veciem solījumiem un saistībām planēta joprojām turpina sasilt.
Pirms šīgada tikšanās, kas Covid-19 apstākļos, protams, notiks virtuāli, Francijas, Lielbritānijas valdības un ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs bija aicinājuši valstis sūtīt 45 sekunžu garas uzrunas, taču ar noteikumu – sūtīt tikai tad, ja valstij ir jaunas ambiciozas apņemšanās.
Uz šo aicinājumu ir reaģējušas 76 pasaules valstis un Eiropas Savienība, kas vēl vakar vienojās līdz 2030. gadam samazināt kaitīgo izmešu nonākšanu atmosfērā par 55%.
Liela uzmanība tiek pievērsta arī Ķīnai, kura septembrī paziņoja par saviem plāniem mazāk nekā 40 gadu laikā panākt oglekļa neitrālu ekonomiku – šīsdienas tikšanās varētu būt brīdis, kad Ķīna paziņo, kurā gadā ir plānots sasniegt kaitīgo izmešu samazināšanas augstāko rādītāju.
Tāpat tiek gaidīts, kāds vēstījums izskanēs no Amerikas Savienoto Valstu puses, jo jaunievēlētais prezidents Džo Baidens ir solījis atjaunot ASV dalību Parīzes nolīgumā.
ASV, Ķīna un Eiropas Savienība kopīgi rada mazāk nekā pusi no kaitīgajiem izmešiem, tāpēc īpaši svarīgi būs uzzināt, kādi plāni ir tādām no oglēm atkarīgām valstīm kā Indijai, Dienvidāfrikai, Indonēzijai, Austrālijai, Krievijai un citām, kuras līdz šim iebildušas emisiju samazinājumam.
