2017.gadā no bada cieta aptuveni 820 miljoni cilvēku, kas ir devītā daļa no pasaules iedzīvotāju kopskaita. ANO aģentūru publicētais ziņojums liecina:
pēc vairāku gadu ilgas pakāpeniskas samazināšanās bada līmenis pasaulē atkal audzis pēdējos trīs gadus. Nu tas atgriezies pie līmeņa, kāds bija pirms 10 gadiem.
Starp bada cēloņiem ir kari, konflikti, ekonomiskā lejupslīde. Taču ziņojuma autori izceļ arī klimatu un ekstrēmus laika apstākļus, kā plūdi un sausums. Norādīts, ka kopš deviņdesmito gadu sākuma tādu katastrofu skaits kā ekstrēms karstums, sausums, plūdi un vētras ir dubultojies.
Cilvēku skaits, kuri cieš no nepietiekama pārtikas trūkuma, pērn visstraujāk audzis Āfrikā un Dienvidamerikā. Kā vissmagāk skartais reģions izcelts Āfrikas austrumi,
kur atrodas tādas konfliktu plosītas valstis kā Dienvidsudāna un Eritreja. Šajā reģionā gandrīz trešā daļa cilvēku klasificēti kā tādi, kas pietiekami nesaņem pārtiku. Vienlaikus vairumā Āzijas reģionu situācija ir stabila.
Ziņojumā arī secināts, ka aptuveni 150 miljoniem bērnu līdz piecu gadu vecuma jeb aptuveni piektajai daļai šīs vecuma grupas pasaules iedzīvotāju ir kavēta augšana.
Vienlaikus pētnieki norāda, ka tajā pašā laikā aptuveni 670 miljoni cilvēku, it īpaši Ziemeļamerikā, cieš no liekā svara. Tie ir 13% no globālā pieaugušo kopskaita.
Pirms tam dati, kas liecināja par bada līmeņa samazināšanos pasaulē, tika slavēti kā panākums. To galvenokārt skaidroja ar straujo ekonomisko izaugsmi Āzijā. Vēl 2015.gadā ANO norādīja, ka kopš 1990.gada no bada izrauti vairāk nekā 200 miljoni cilvēku.
Tomēr tagad, secinot, ka bada līmeņi trīs gadus atkal auguši, ANO aģentūras brīdina, ka, turpinoties negatīvajai tendencei, ir apdraudēts ANO Ilgtspējas attīstības mērķis līdz 2030.gadām pasaulē badu izskaust pavisam.
