Līdzšinējā ANO atļauja īstenot pārrobežu humānās palīdzības operācijas Sīrijā ir bijusi spēkā kopš 2014. gada. Šī gada janvārī ANO Drošības padome bija spiesta atteikties no divu robežšķērsošanas punktu turpmākas izmantošanas uz Irākas un Jordānijas robežas, jo pret šo punktu izmantošanu iebilda Sīrijas valdošo režīmu atbalstošā Krievija un arī Ķīna. Tāpat janvārī tika dota atļauja vēl uz pusgadu izmantot divus robežpārejas punktus uz Sīrijas robežas ar Turciju, kas palīdzību ļauj nogādāt Alepo un Idlibas provincēm. Piektdien šis termiņš beidzas.
Šīs nedēļas sākumā divas ANO Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalstis – Vācija un Beļģija – bija piedāvājušas rezolūcijas projektu, kas atļauju izmantot robežas šķērsošanas punktus pagarinātu vēl uz gadu, taču Krievija un Ķīna atkal izmantoja savu veto. Abas valstis apgalvo, ka ANO sniegtā pilnvara nevalstiskajai organizācijai "Oxfam" piegādāt palīdzību pārkāpj Sīrijas suverenitāti, jo palīdzības sūtīšana no ārvalstīm sākotnēji bija paredzēta kā ārkārtas pasākums, kuru tagad, kad Sīrijas valdības spēki ar Krievijas atbalstu ir ieguvuši arvien lielāku kontroli pār valsts teritoriju, būtu jāorganizē caur Sīrijas valdības nodrošinātajiem piegādes kanāliem. Turklāt Krievija noraida apgalvojumus, ka, samazinot pieejamos robežas šķērsošanas punktus, tiktu bloķēta palīdzības nosūtīšana aptuveni pusotram miljonam Alepo provincē dzīvojošajiem cilvēkiem.
Pašas Krievijas izvirzītais rezolūcijas piedāvājums atstāt atvērtu robežpunktu tikai Idlibas provincei neguva nepieciešamo ANO Drošības padomes dalībvalstu atbalstu.
Vācija un Beļģija, kuras ir atbildīgas par Sīrijas lietas humanitārajiem aspektiem, ceturtdien piedāvāja arī savu jauno piedāvājumu, kura rezultāti būs zināmi pusdienlaikā. Taču atkāpties nav gatava arī Krievija, kurai arī ir jauns rezolūcijas piedāvājums.
Kā paziņojuši ANO pārstāvji, Apvienotajām Nācijām ir svarīgi saglabāt pēc iespējas vairāk piekļuves punktu Sīrijai, īpaši laikā, kad arī Sīrijas ziemeļos pamazām sāk izplatīties jaunais koronavīruss.
ANO runasvīrs Stīvens Dudžariks ir norādījis, ka ir nepieciešams piegādāt arvien vairāk palīdzības sūtījumu un jebkādi samazinājumi nav vēlami.
Līdzīgu viedokli paudusi arī palīdzības organizācija "Amnesty International".
KONTEKSTS:
Sīrijas konflikts sācies 2011. gadā, kad miermīlīgie protesti pret autoritāro prezidentu Bašaru al Asadu pārauga vardarbībā. Sākumā sacēlās daļa armijas un iedzīvotāji - sunnīti. Prezidents Asads ar viņu atbalstošajiem šiītiem deva prettriecienu sunnītiem, bombardējot viņu apdzīvotās vietas. Taču konfliktā iesaistījās vairākas puses ar dažādu atbalstu. Sīrijā izdevās mazināt “Islāma valsts” ietekmi, taču konflikts turpinās.
