ASV piedāvātajā dokumentā aicināja uz mierīgu demokrātijas atjaunošanu Venecuēlā, brīvu un godīgu prezidenta vēlēšanu sarīkošanu un netraucētu humānās palīdzības piegādi. Tomēr rezolūcijas pieņemšanu bloķēja Krievija un Ķīnas Tautas Republika. Deviņas no 15 ANO Drošības padomes pastāvīgajām valstīm, tostarp Vācija, Francija un Lielbritānija, atbalstīja ASV ierosināto rezolūciju.
Maskavas pārstāvis Vasilijs Ņebenzja norādīja, ka Vašingtona īstenojot bezkaunīgu propagandu ar mērķi panākt režīma maiņu. Viņš arī pauda bažas par to, ka ASV rezolūcijas noraidīšana varētu tikt izmantota par ieganstu intervencei Venecuēlā.
Savukārt Krievijas piedāvātajā rezolūcijā bija paustas bažas par draudiem lietot spēku pret Venecuēlu un iejaukties valsts iekšējās lietās. Tā arī aicināja uz strīdu mierīgu nokārtošanu un politisku risinājumu. Tomēr šī rezolūcija netika pieņemta, jo Krievija un Ķīna izmantoja savas veto tiesības. Saskaņā ar Krievijas vēstnieku ANO Vasiliju Ņebenzju, Vašingtonas rezolūcijas teksts paredz veikt izmaiņas režīmā, kuras tiek slēptas aiz rūpēm pār cilvēkiem. Krievijas vēstnieks ANO uzsvēra, ka „tas viss jau redzēts Lībijā, Irākā, Sīrijā un Afganistānā”.
Maskavai izdevās iegūt tiktai četru valstu balsis. Krieviju atbalstīja Ķīna, Dienvidāfrika un Ekvatoriālā Gvineja. Tā kā netika iegūts nepieciešamais balsu skaits lēmuma pieņemšanai, rezolūcija tika noraidīta.
Pēc balsojuma ASV īpašais pārstāvis Venecuēlas jautājumos Eliots Abramss norādīja, ka ikviens, kurš turpina „piesegt Maduro un viņa sirdsdraugus”, paildzina Venecuēlas tautas ciešanas. Vēstnieks uzskata, ka ir pienācis laiks pārējai uz demokrātiju.
Tikmēr Urugvajas bijušais prezidents Hosē Muhika vācu raidsabiedrībai „Deutsche Welle” paudis, ka situācija ap Venecuēlu ir ģeopolitiska. Pēc Muhika sacītā, ASV un Ķīnā ir iesaistījušas cīņā pār Venecuēlas naftas krājumiem. Šajā gadījumā tikai ar politiku ir iespējams novērst karu, uzskata Muhiks, kurš uz aktīvāku dalību Venecuēlas krīzes risināšanā aicinājis Eiropas Savienību.
Par Venecuēlas krīzes iespējamo nonākšu līdz karam, savas bažas paudis arī Bolīvijas prezidents Evo Moraless, kurš uzstājās Eiropas un Latīņamerikas parlamentārajā asamblejā. Viņš arī uzskata, ka šis saspīlējums ir kaitējis visai Latīņamerikai. Bolīvijas prezidents arī apsūdzējis ASV par agresijas veicināšanu Venecuēlā un reģionā kopumā. Moraless šajā konfliktā iestājas par Maduro.
Eiropas Savienība, ASV un citas pasaules valstis atbalsta Venecuēlas pašpasludināto prezidenta pienākumu izpildītāju un opozīcijas līderi Huanu Gvaido. Viņš šobrīd atrodas ārpus valsts un, kopš pagājušās nedēļas nemieriem, kad mēģināja ar brīvprātīgo palīdzību uz robežas nogādāt valstī humāno palīdzību un pēc tam, kad Maduro režīms viņam noteicis ceļošanas aizliegumu, devās uz Kolumbiju. Lai arī Maduro draudējis viņu arestēt, Gvaido tuvākajā laikā plāno atgriezties valstī.
KONTEKSTS:
Venecuēlas parlamenta spīkers un opozīcijas līderis Huans Gvaido janvārī pasludināja sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju. Ar savu paziņojumu 35 gadus vecais Gvaido nāca klajā brīdī, kad, sekojot viņa aicinājumam, Venecuēlas pilsētu ielās izgāja simtiem tūkstoši cilvēku, kas pieprasīja prezidenta Maduro atkāpšanos.
Aizvadītājā nedēļas nogalē Venecuēla pie savām robežām piedzīvoja asiņainas sadursmes, Maduro atbalstošajiem drošības spēkiem bloķējot humānās palīdzības ievešanu valstī. Gvaido aicināja starptautisko sabiedrību apsvērt visus iespējamos soļus situācijas risināšanā, bet ASV paziņojušas, ka „Maduro dienas ir skaitītas”. Tikmēr Maskava apsūdz Vašingtonu, ka tā gatavojas militāri iejaukties.
