Sadaļas Sadaļas

Pusdiena

Vēlētāja rosina vienkāršot kārtību, kā pieteikties balsošanai pa pastu

Pusdiena

Pusdiena 27.08.2018

ANO misija aicina saukt pie atbildības Mjanmas militārpersonas

ANO misija aicina Mjanmas militārpersonas saukt pie atbildības par genocīdu

Mjanmas militārās amatpersonas ir jāsauc pie atbildības par genocīdu un kara noziegumiem, kas vērsti pret rohindžu musulmaņiem un citām etniskajām minoritātēm. Ar šādu aicinājumu klajā nākusi īpaša ANO misija. Tāpat kritikai pakļauta arī Mjanmas civilā vadība, ieskaitot faktisko valsts līderi, Nobela miera prēmijas laureāti Aunu Sanu Su Čī.

Tieši pirms gada augustā Mjanmas armijas vienības uzsāka uzbrukumu pret valsts ziemeļu štatā Rakhainā dzīvojošajiem rohindžu kaujiniekiem. Lai arī oficiāli tiek uzsvērts, ka kampaņa ir bijusi vērsta tikai pret bruņotajiem nemierniekiem, tika saņemtas ziņas arī par civiliedzīvotāju slepkavībām, izvarošanām un mājokļu dedzināšanas gadījumiem. Šo uzbrukumu dēļ aptuveni 700 000 rohindžu devās bēgļu gaitās uz kaimiņos esošo Bangladešu, radot nopietnu humāno krīzi arī šajā valstī.

Jau pagājušā gada martā ANO Cilvēktiesību padomes paspārnē tika izveidota īpaša faktu noskaidrošanas misija, kuras uzdevums bija izvērtēt situāciju Mjanmā.

Pirmdien, 27.augustā, publiskotajā misijas atzinumā norādīts, ka Mjanmas bruņotie spēki ir īstenojuši darbības, kas, nenoliedzami, ir pielīdzināmas pašiem smagākajiem noziegumiem, ko paredz starptautiskie likumi.

Paziņojumā uzsvērts, ka armijas vadošie ģenerāļi, ieskaitot armijas virspavēlnieku Minu Aun Hlainu, ir jāpakļauj izmeklēšanai un tiesāšanai par genocīdu Rakhainas provincē, kā arī par noziegumiem pret cilvēci un citiem kara noziegumiem Kačinas, Šanas un Rakhainas provincēs.

Komisija atzīst, ka militāri mērķi nevar attaisnot sieviešu grupveida izvarošanas, uzbrukumus bērniem vai veselu ciematu dedzināšanu, cilvēku masveida iznīcināšanu vai deportācijas. Tieši tāpēc Mjanmas armijas piekoptā taktika regulāri esot bijusi neproporcionāla reālajiem drošības riskiem.

Lai arī misijas atzinumā vislielākā kritika vērsta tieši pret armiju, noziegumos tiek apsūdzētas arī citas drošības aģentūras. Tāpat kritizēta tiek arī valsts civilā vadība par tās nespēju novērst šos noziegumus. Pie civilās vadības pieder arī Nobela miera prēmijas laureāte Auna Sana Su Čī, kura kā faktiskā valdības vadītāja neesot izmantojusi ne savu dienesta stāvokli, ne morālo autoritāti, lai censtos novērst vai aizkavēt notikumus Rakhainas štatā.

Lai arī tiek atzīts, ka civilajiem vadītājiem ir ļoti niecīgas iespējas ietekmēt ietekmīgo militāristu lēmumu pieņemšanu, vienlaicīgi uzsvērts, ka Mjanmas valdība kopā ar armiju ir radījusi valstī tādu atmosfēru, kurā dominē naida runa, tiek leģitimizēti cilvēktiesību pārkāpumi,

kā arī veicināti aicinājumi uz diskrimināciju un vardarbību. Lielu lomu šīs naida runas izplatīšanā spēlējot arī sociālais tīkls "Facebook", kas pagaidām pārāk lēni reaģējot uz ziņojumiem par pārkāpumiem.

ANO misijas pārstāvji ir gatavi iesniegt visu aizdomās turamo personu sarakstu jebkurai instancei, kura ir gatava šos cilvēkus saukt pie atbildības, piebilstot, ka pēc ANO Drošības padomes aicinājuma lietu vajadzētu izskatīt Starptautiskajai krimināltiesai vai īpaši izveidotam kriminālajam tribunālam. Pret personām, kuras šajā situācijā uzskatāmas par visvairāk atbildīgām, misija aicina ieviest individuālas sankcijas, kā arī ieroču embargo pret Mjanmu kā valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt