ĪSUMĀ:
- Aptuveni 28 miljoni cilvēku cieš no bada, 155 miljoni cilvēku – krīzes situācijā.
- Krīzē esošo cilvēku skaits, salīdzinot ar 2019. gadu, audzis par 20 miljoniem.
- Daudzās valstīs dzīves apstākļi pasliktinājušies klimata pārmaiņu rezultātā.
No Haiti līdz Sīrijai un citām pasaules valstīm kopumā aptuveni 155 miljoni cilvēku 55 valstīs paļaujas uz starptautisko humāno palīdzību. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem nav pieejama pilnvērtīga pārtika vai nu fizisku, sociālu vai ekonomisku iemeslu dēļ. Aptuveni 28 miljoni cilvēku cieš no bada.
Salīdzinot ar 2019. gadu, krīzes situācijās esošo cilvēku skaits palielinājies par aptuveni 20 miljoniem. Kā galvenie iemesli tiek minēti dažādi konflikti, Covid-19 izplatības radītās sekas, kā arī klimata pārmaiņas.
Īpaši skaudra situācija ir, piemēram, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Afganistānā, Jemenā, Sīrijā un Sudānā.
Piemēram, Sīrijā, kur pirms desmit gadiem sākās bruņoti konflikti, pilnvērtīga pārtika no 12 miljoniem iedzīvotāju nav pieejama 40%.Turklāt pandēmijas laikā strauji augušas dažādu produktu cenas.
Apvienoto Nāciju Organizācija izpētījusi, ka, piemēram, dārzeņu, maizes un cukura cena pieaugusi pat par 240%. Tāpat aptuveni puse Sīrijas iedzīvotāju pandēmijas laikā zaudējuši vismaz vienu ienākumu avotu ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ.
Daudzās valstīs dzīves apstākļi pasliktinājušies klimata pārmaiņu rezultātā. Arvien biežāk novērojami ārkārtēji laikapstākļi. Piemēram, Centrālameriku pagājušajā gadā piemeklēja vairākas ceturtās kategorijas viesuļvētras. Tas radīja lielus postījumus infrastruktūrā, kā arī pārtikas ražas zudumus.
Pētnieki ziņo, ka situācija daudzviet pasaulē strauji pasliktinās un ka nepieciešama ciešāka valstu sadarbība, lai palīdzētu tām valstīm, kur krīze ir visakūtākā.
