Tā ir lielākā migrācijas krīze kopš Otrā pasaules kara beigām, norāda aģentūra. Pēc Ukrainas Finanšu ministrijas datiem, 1. februārī valsts iedzīvotāju skaits, neskaitot okupētās teritorijas, bija 41,13 miljoni.
Saskaņā ar UNHCR datiem, no februāra beigām līdz augusta vidum tika reģistrēti aptuveni 10 miljoni robežas šķērsošanas gadījumu virzienā no Ukrainas uz Eiropu. Tajā pašā laika posmā UNHCR fiksēja vairāk nekā četrus miljonus robežas šķērsošanas gadījumu pretējā virzienā – bēgļi atgriezās mājās. Daļa ukraiņu nokļuvuši Krievijā vai pārvietojušies Ukrainas iekšienē.
Tagad ukraiņus gaida "kolosāls pārbaudījums", jo nav skaidrs, cik ilgi karš turpināsies un kas viņus gaida ziemā, teikts UNHCR paziņojumā.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
