Pusdiena

Pusdiena 10.12.2015

Pusdiena

Sīrijas opozīcija piekrīt sarunām ar Asada režīmu, neprasot viņa tūlītēju atkāpšanos

ANO Klimata samitā ambiciozāki mērķi cīņā ar klimata izmaiņām un dabas katastrofām

ANO Klimata samitā ambiciozāki mērķi cīņā ar klimata izmaiņām un dabas katastrofām

Parīzē ANO klimata samitā valstis turpina centienus panākt globālu vienošanos klimata izmaiņu ierobežošanai. Globālās temperatūras pārmērīga celšanās draud ar dabas katastrofām nākotnē. Jau publicēts gala dokumenta projekts, bet tajā joprojām ir vairāki strīdīgi punkti. 

Mērķis joprojām ir gala vienošanos panākt līdz piektdienas vakaram. Eiropas Savienība (ES) un ASV pievienojušās vairākiem desmitiem attīstības valstu aliansē, kas aicina uz "ambiciozu, ilgstošu un legāli saistošu" vienošanos. 

Klimata sarunas Parīzē sākās pagājušajā nedēļā pirmdien un šobrīd tuvojas noslēgumam. Pēc vairāku dienu ilgām diskusijām un strīdiem trešdien, 9.decembrī, sanāksmes prezidentūra, ko vada Francija, izplatīja sanāksmes gala dokumenta projektu. Melnraksts tagad ir kļuvis koncentrētāks - aptuveni 29 lappuses. Iepriekš tas bija vairāk nekā 40 lappušu garš.

Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss paziņoja, ka ir progress, bet norādīja, ka vēl jāstrādā pie vairākiem nozīmīgiem punktiem.

Ceturtdienas, 10.decembra, pēcpusdienā varētu tikt publicēta jauna gala dokumenta versija. Pēc gandrīz divu nedēļu sarunām mērķis joprojām ir panākt gala vienošanos par cīņu pret klimata izmaiņām līdz nospraustajam termiņam - piektdienas, 11.decembra, vakaram.

Gala dokumenta uzmetumā joprojām ir daudz iekavu, kas liecina par strīdus punktiem.

Strīdus jautājumi joprojām ir par turīgo valstu finansējumu nabadzīgākajām valstīm, lai tām palīdzētu cīnīties pret klimata izmaiņu radītajām sekām - cik liela atbildība jāuzņemas attīstītajām valstīm un cik attīstības valstīm.

Aizvadīto dienu laikā diskusijās Parīzē arī pacēlies jautājums par ilgtermiņa un galveno mērķi. Proti, klimata konferencei sākoties, kā galvenais mērķis bija uzstādīts panākt ambiciozu vienošanos, lai globālā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta vidējo temperatūru.

Zinātnieki brīdinājuši, ka temperatūras paaugstināšanās par vairāk nekā diviem grādiem radīs neatgriezeniskas sekas klimatam un izraisīs nopietnas dabas katastrofas - stipras vētras, plūdus, sausumu, kas savukārt izsauks badu un slimību epidēmijas.

Tagad jau tiek diskutēts par to, ka mērķiem vajadzētu būt ambiciozākam- neļaut globālajai temperatūrai pieaugt par vairāk nekā pustoru grādu pēc Celsiju.

Uz to uzstāj vairāk nekā 100 attīstības valstis, sakot, ka šis ir vienīgais drošais līmenis, lai novērstu dabas katastrofas.

ES otrdien pievienojās 79 Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstu neformālajai aliansei - grupai, kas nodēvēta par "augustu ambīciju koalīciju". Šī grupa vēlas "ambiciozu, ilgstošu un legāli saistošu" vienošanos, kas tiktu pārskatīta ik pēc pieciem gadiem, lai, balstoties uz jaunākiem globālo emisiju datiem, pielāgotu valstu apņemšanās tās samazināt.

Trešdien, 9.decembrī, šai koalīcijai pievienojās arī ASV, ar šādu paziņojumu klajā nāca ASV valsts sekretārs Džons Kerijs.

"Mēs esam pilni apņēmības šeit, Parīzē, gūt panākumus. Savā karjerā es nekad nebiju redzējis, ka 140 valstu vadītāji ierastos vienā un tajā pašā dienā Parīzē, lai izteiktu savu personīgu apņemšanos panākt globālu vienošanos.

Viņi visi zina, un viņi to skaidri pateica savos paziņojumos, ka mēs esam sasnieguši kritisku brīdi. Mēs redzam, ka ir iespēja panākt vienošanos, kāda nekad iepriekš nav pastāvējusi," teica Kerijs.

Indija, Brazīlija un arī Ķīna, kas rada visvairāk kaitīgo izmešu, šai tā dēvētajai "augstu ambīciju koalīcijai" nav pievienojušās. Tās uzstājušas, ka vairāk atbildības jāuzņemas attīstītajām un bagātajām valstīm.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti