Izraēlas delegācija apsūdzējusi ANO Cilvēktiesību padomi aizspriedumos pret Izraēlu, savukārt palestīnieši šo lēmumu nosaukuši par vēl vienu uzvaru.
Pieprasa vispatverošu izmeklēšanu
11 dienu ilgais bruņotais konflikts starp Izraēlu un Gazas joslu kontrolējošo grupējumu “Hamas” prasīja vairāk nekā 250 palestīniešu, tai skaitā 66 bērnu dzīvību, kā arī 12 bojāgājušos Izraēlas pusē.
Izraēlas virzienā tika izšauti vairāk nekā 4000 raķešu, vairumu no kuriem pārtvēra Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēma “Dzelzs kupols”. Nosodījumu par vardarbības eskalāciju izpelnījušās abas konfliktā iesaistītās puses.
Atzīstot šī konflikta dziļās saknes un nepieciešamību izmeklēt pēdējo incidentu cēloņus, kā arī noskaidrot atbildīgās personas, ANO Cilvēktiesību padomē tika iesniegts Islāma Sadarbības organizācijas piedāvājums uzsākt visaptverošu izmeklēšanu.
Izraēlas pienākums pasargāt civiliedzīvotājus
Kā savā ziņojumā norādījusi ANO Augstā cilvēktiesību komisāre Mišela Bešeleta, bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits palestīniešu pusē ir satraucoši liels, tāpēc Izraēlas darbības varētu pielīdzināt kara noziegumiem. Vienlaikus Bešeleta uzsvēra, ka arī palestīnieši ir atbildīgi par starptautisko likumu pārkāpumiem.
“Es atkārtoju savu aicinājumu grupējumam “Hamas” un citām bruņotajām grupām atturēties no neatļauto raķešu izmantošanas, jo par to viņi būtu jāsauc pie atbildības. Taču es aicinu arī Izraēlu uzņemties atbildību, ko tai nosaka starptautiskajos cilvēktiesību likumos uzliktās saistības. Tās paredz arī neatkarīgas starptautiskas izmeklēšanas sarīkošanu par vardarbības eskalācijas īstenotajām darbībām.
Kā okupējošajai varai, saskaņā ar starptautiskajiem likumiem, Izraēlai ir pienākums aizsargāt Rietumkrasta, Austrumjeruzālemes un Gazas joslas iedzīvotājus un nodrošināt viņu labklājību.
Ir jāievēro palestīniešu tiesības uz dzīvību, drošību un pulcēšanās brīvību.”
Izraēla brīdina, ka šis balsojums iedrošinās citus teroristus
ANO Cilvēktiesību padome pēc ilgām diskusijām pieņēma rezolūciju, kurā 24 no 47 padomes locekļiem nobalsoja par rūpīgu izmeklēšanu gan par pēdējo nedēļu pārkāpumiem, gan par sistemātiskajiem pārkāpumiem okupētajās palestīniešu teritorijās un Izraēlas iekšienē.
Rezolūcijā arī uzsvērts, ka valstīm būtu jāatturas no ieroču piegādēm, ja ir skaidrs risks, ka šie ieroči var tikt izmantoti dažādu pārkāpumu veikšanā.
Vēl pirms šī balsojuma Izraēlas vēstniece ANO Meirava Eilona Šahara nosodīja rezolūcijas tekstu, norādot, ka tai nav nekāda sakara ar faktiem un cilvēktiesībām, uzsverot, ka Izraēla no savas puses ir darījusi visu, lai aizsargātu civiliedzīvotājus.
“Tā vietā, lai šī padome būtu morālā balss, atzīstot Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību un nosodot “Hamas” par teroristu aktivitātēm, mēs esam piedzīvojuši rituālu, kurā Izraēla tiek izcelta un tai tiek uzbrukts. Netiek ņemti vērā fakti un realitāte uz vietas. Nedomājiet, ka Izraēla nav gatava kritikai – mums ir pietiekami spēcīgi mehānismi, lai nodrošinātu vainīgo saukšanu pie atbildības.
Nespēja nosodīt grupējumu “Hamas” šīsdienas sanāksmē nosūtīs signālu arī citām teroristu organizācijām visā pasaulē, ka tās var izmantot civiliedzīvotājus kā aizsegu savām operācijām.
Dalībvalstīm ir jāizdara izvēle – vai jūs atbalstāt palestīniešus, vai jūs atbalstāt “Hamas”. Atbalstīt abus vienlaicīgi nav iespējams.”
Palestīnieši uzsver tiesības uz pašaizsardzību
No savas puses palestīniešu ārlietu ministrs Rijads al Maliki apsūdzējis Izraēlu aparteīdā, norādot, ka palestīniešiem ir gan tiesības uz pašaizsardzību, gan arī tiesības pretoties okupācijai.
Cilvēktiesību komisijas ierosinātās izmeklēšanas mandāts būs jāatjauno katru gadu, līdzīgi kā tas ir ar izmeklēšanu Sīrijas kara noziegumu izpētes gadījumā.
Lai arī līdz ši ir tikušas ierosinātas jau astoņas izmeklēšanas par cilvēktiesību pārkāpumiem palestīniešu teritorijās, šī ir pirmā reize, kurā tiks padziļināti pētīti gadu desmitiem ilgušā konflikta cēloņi.
KONTEKSTS:
Izraēlā un palestīniešu teritorijā maijā bija vērojamas asākās sadursmes kopš 2014. gada. Palestīniešu grupējums "Hamas" ar raķetēm apšaudīja Izraēlas pilsētas, savukārt Izraēlas bruņotie spēki atbildēja ar nāvējošiem triecieniem palestīniešu teritorijā. 11 dienas ilgušajā karā starp Izraēlu un "Hamas" dzīvību zaudēja vairāk nekā 250 cilvēku, galvenokārt palestīnieši, un tika nodarīti plaši postījumi Gazas joslā. Ar Ēģiptes starpniecību noslēgtais pamiers stājās spēkā 21. maijā.
Izraēlas valsts tika nodibināta 1948. gadā, kad pasaule mēģināja atgūties no Otrā pasaules kara postījumiem. Taču jaunā ebreju valsts tika izveidota teritorijā, ko par savējo uzskatīja arī arābi. Viņi joprojām nav samierinājušies ar ebreju nostiprināšanos šajā vietā.
1948. gada karā arābu valstu koalīcija mēģināja iznīcināt jaundzimušo Izraēlas valsti, bet cieta sakāvi, un Izraēla sāka izplesties ārpus teritorijas, kas ebrejiem bija atvēlēta saskaņā ar ANO piedāvāto plānu. Izraēlas ekspansija turpinājās pēc Sešu dienu kara 1967. gadā, kad Izraēla atkal sakāva arābu valstu spēkus un okupēja palestīniešu apdzīvoto teritoriju. Palestīnieši ir saniknoti, ka pēc 1967. gada kara Izraēla piesavinājās vēl vairāk viņu zemes un sāka būvēt ebreju kolonistu apmetnes.
