“Krievijas lēmums atzīt atsevišķu Doneckas un Luhanskas apgabalu “neatkarību” ir Ukrainas suverenitātes un teritoriālās vienotības pārkāpums,” uzsver Gutērrešs.
Viņš secina, ka Krievija ar šādu vienpusēju rīcību ir pārkāpusi ANO Hartu un izraisījusi lielāko globālās drošības krīzi pēdējo gadu laikā.
Krievija zaimo miera misiju būtību
Gutērrešs norāda, ka Maskavas lēmums ir “nāvējošs trieciens” Minskas vienošanās līgumiem, ar kuru palīdzību bija mēģināts atrisināt konfliktu Ukrainas austrumos.
I am concerned about the perversion of the concept of peacekeeping.
— António Guterres (@antonioguterres) February 23, 2022
When troops of one country enter the territory of another country without its consent, they are not impartial peacekeepers.
They are not peacekeepers at all.
ANO ģenerālsekretārs ir saniknots, ka Krievija ar savu rīcību zaimo starptautisko miera uzturēšanas misiju būtību. Gutērrešs norāda, ka daudzi ANO miera spēku karavīri (“zilās ķiveres”) ir ziedojuši dzīvību, lai aizstāvētu civiliedzīvotājus.
“Kad vienas valsts karavīri ierodas citas valsts teritorijā bez tās piekrišanas, viņi nav neitrāli miera uzturētāji. Viņi vispār nav miera uzturētāji,” secina Gutērrešs.
Maskava nikna par Gutērreša izteikumiem
Reaģējot uz šiem paziņojumiem, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs izteicies, ka ANO ģenerālsekretārs esot pārkāpis savas pilnvaras.
“Mums par lielu nožēlu, ANO ģenerālsekretārs ir ticis pakļauts Rietumu spiedienam un pēdējās dienās ir nācis klajā ar vairākiem paziņojumiem par Ukrainas austrumos notiekošo. Šie paziņojumi neatbilst viņa statusam un viņa pilnvarām, kuras nosaka ANO Harta,” apgalvo Lavrovs.
“Mēs speciāli pārbaudījām statistiku un konstatējām, ka neviena cita konflikta laikā ne Gutērreša kungs, ne kāds no viņa priekšgājējiem būtu atļāvušies nākt klajā ar šādu paziņojumu attiecībā pret kādu citu valsti.”
Tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas pret Krieviju
Rietumvalstis tikmēr ir noteikušas virkni sankciju pret Krieviju.
Drīz pēc tam, kad par pirmajām sankcijām pret Krieviju paziņoja ASV, tām sekoja arī Lielbritānija, Kanāda, Austrālija, Eiropas Savienība un arī Japāna. Paralēli finansiālām sankcijām pret vairākām bankām un individuālām sankcijām pret amatpersonām un ietekmīgiem oligarhiem, gan ASV, gan Kanāda paziņojušas arī par savu spēku pastiprināšanu Baltijas valstīs.
Eiropas Savienība no savas puses ieviesusi ceļošanas aizliegumus vairākiem Krievijas propagandas kanālu žurnālistiem.
Sankcijas pret Krieviju ieviesusi arī Ukraina. Augstākā Rada trešdien nobalsojusi par sankcijām pret tiem Krievijas deputātiem, kuri balsoja par Luhanskas un Doneckas tautas republiku neatkarības atzīšanu.
Tāpat ir parādījies likumprojekts, kurā prasīts Doneckas un Luhanskas apgabalos ieviest karastāvokli, kā arī pilnībā slēgt robežas ar Krieviju un Baltkrieviju un pilnībā saraut diplomātiskās attiecības ar Krieviju.
Ukrainas Ārlietu ministrija aicinājusi Ukrainas pilsoņus pēc iespējas ātrāk pamest Krieviju, kā arī nedoties uz kaimiņvalsti, jo militāra saspīlējuma saasināšanās gadījumā sniegt konsulāros pakalpojumus būs sarežģīti.
Tāpat kļuvis zināms, ka Ukrainas bruņotie spēki trešdien ir sākuši rezervistu mobilizāciju. Runa galvenokārt ir par bijušajiem karadarbības veterāniem, kuriem būs iespēja atgriezties savās agrākajās dienesta izpildes daļās.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.
Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.
Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisījis teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu.
Eiropas Savienība, ASV un citas valstis jau paziņojušas par jaunām sankcijām pret Krieviju.
