25. ANO klimata konferencei sākotnēji bija paredzēts notikt Čīlē, taču pēc tur notikušajiem plašajiem protestiem pret valdību samitu pārcēla uz Spāniju. Madridē šodien uz divu nedēļu sarunām sāk pulcēties tūkstošiem delegātu un ekspertu. Ierasties plāno arī aptuveni 50 pasaules valstu līderi. Šis samits raksturots kā "tehniska” rakstura sarunas, lai mēģinātu tikt galā ar vēl neatrisinātajām domstarpībām pēc pagājušā gada konferences Katovicē. Starp tām ir jautājumi par to, kā izveidot darbotiesspējīgu starptautisku emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, kā nabadzīgākajām valstīm kompensēt zaudējumus, kas radušies saistībā ar klimata izmaiņām.
Madrides sanāksme iezīmē starta šāvienu mēnešiem ilgām diskusijām, lai sagatavotos nākamajai ANO klimata konferencei nākamgad novembrī Glāzgovā, kas būs īpaši svarīga. Glāzgovas samitā pasaules valstīm būs jāvienojas par saistošiem mērķiem cīņai pret klimata izmaiņām un emisiju samazināšanu saskaņā ar Parīzes klimata vienošanos. 2015. gada Parīzes klimata paktā valstis apņēmās iegrožot globālās temperatūras pieaugumu, nosakot minimālo 2 grādu mērķi, bet apņemoties tiekties pēc ambiciozāka 1,5 grādu mērķa sasniegšanas.
Viedokļi atšķiras par piedāvājumiem veidot starptautisku emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu un kompensēt klimata pārmaiņu dēļ nodarītos zaudējumus nabadzīgākajām valstīm. Parīzes vienošanās arī paredz, ka līgumu parakstījušajām valstīm saistoši solījumi klimata pārmaiņu mazināšanai jāpublicē un jāapstiprina līdz nākamā gada beigām.
"Nav jābaidās no zaļās ekonomikas. Tā ir iespēja, kura ir jāizmanto, lai mēs varētu sasniegt visus ilgtspējīgas attīstības mērķus. Taču tas, kas mani visvairāk satracina un, manuprāt, satracina mūs visus, ir lēnais pārmaiņu ātrums, it īpaši ņemot vērā, ka visi nepieciešamie rīki un tehnoloģijas ir pieejamas jau tagad," sacīja ANO ģenerālsekretārs.
25. ANO klimata pārmaiņu sammitu ievadījuši trīs pētījumi, kas iezīmē arvien drūmāku ainu un mazāku laiku, kas cilvēcei atlicis, lai censtos apturēt globālās temperatūras kāpumu. Starptautisku klimata pētnieku darbā atspoguļotas negatīvās pārmaiņas gan uz sauszemes, gan okeānos un arktiskajos apgabalos. Secinājumi ir vienoti – valstis nedara pietiekami, lai apturētu temperatūras kāpumu līdz katastrofālam līmenim.
Kā konferences atklāšanas runā secināja ANO ģenerālsekretārs – brīdis, kad klimata pārmaiņu izraisītās problēmas kļūs neatgriezeniskas, vairs nav tālu aiz horizonta. "Šie ziņojumi apstiprina, ka mēs paši apzināti iznīcinām atbalsta sistēmas, kas mūs uztur pie dzīvības. Dažos pasaules reģionos ar oglēm darbinātās spēkstacijas joprojām tiek ieplānotas un celtas lielos apjomos. Vai nu mēs spēsim pārtraukt šo atkarību no oglēm, vai arī visi pārējie centieni cīnīties ar klimata pārmaiņām būs nolemti sakāvei," sacīja ANO ģenerālsekretārs.
Pēc Gutērreša teiktā, politiskajiem līderiem ir jārīkojas.
"Mēs esam dziļā bedrē, un mēs turpinām rakt. Drīz tā būs pārāk dziļa, lai izrāptos.
Es katru dienu strādāšu, lai klimats būtu starptautiskās dienaskārtības augšdaļā. Klimata pārmaiņas vairs nav ilgtermiņa problēma. Mēs tagad saskaramies ar globālu klimata krīzi. Robeža, aiz kuras nav atgriešanās, vairs nav aiz horizonta. Robeža, aiz kuras vairs nav atgriešanās, ir saskatāma un strauji tuvojas. Tas, kā joprojām trūkst, ir politiskā griba," pauda Gutērrešs.
Konferences atklāšanā piedalījās pasaules valstu līderi, taču viņu vidū nebija nebija pasaulē lielāko piesārņotāju augstākie līderi. Turklāt īpaši noraidošu attieksmi pret sanāksmi izrāda ASV prezidents Donalds Tramps. Viņš pirms diviem gadiem paziņoja, ka uzskata Parīzes vienošanos par neizdevīgu savas valsts ekonomikai. Tomēr prezidenta vietā Madridē bija ieradusies ASV Kongresa apakšpalātas spīkere Nensija Pelosi, kura centās apliecināt, ka ASV turpina domāt par klimata pārmaiņu seku mazināšanu bez prezidenta līdzdalības.
"Mēs esam šeit, lai jums visiem ASV Kongresa pārstāvju palātas vārdā apstiprinātu, ka joprojām esam daļa no vienošanās.
Mēs joprojām esam ar jums," teica ASV Kongresa apakšpalātas spīkere.
Kopumā divu nedēļu konferenci Madridē plāno apmeklēt teju 30 000 delegātu no visas pasaules.
Madrides samitā ANO ģenerālsekretārs aicinās valstis ievērojami palielināt savus mērķus siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanā. Viņš arī aicinās pārtraukt subsidēt fosilā kurināmā iegūšanu un vairs nebūvēt jaunas ar oglēm darbināmas spēkstacijas pēc 2020. gada.
Pieaug spiediens pret politiķiem, lai tiem liktu rīkoties. Oktobrī miljoniem cilvēku visā pasaulē piedalījās demonstrācijās, pieprasot rīkoties. Sekojot zviedru klimata aktīvistes Grētas Tūnbergas piemēram, arī aizvadītajā piektdienā notika plašas klimata aizstāvju protesta akcijas.
