Ina Strazdiņa: Jūs Latvijā esat ļoti sarežģītā laikā, kad tuvu mūsu robežām ir karš. Un vienmēr ir šis jautājums, ko ANO var darīt, lai apturētu Krieviju, jo līdz šim tas nevienam nav izdevies. Ko ANO vēl var darīt?
Abdulla Šahids: ANO tika dibināta, lai izvairītos no kariem. ANO Drošības padome ir radīta, lai uzturētu starptautisko mieru un drošību. Taču ANO veido pašas dalībvalstis un nosaka tās ceļu. Ir pilnīgi skaidrs, ka pārliecinošs vairākums ANO dalībvalstu ir pret šo agresiju. Un gan ANO ģenerālsekretārs, gan es pats mēs darām visu, lai ienestu mieru šajā reģionā.
Vai jūs piekrītat, ka ANO Drošības padomei ir vajadzīgas pārmaiņas, lai tā būtu efektīvāka?
Ar esošo ģeopolitisko situāciju pasaulē par ANO Drošības padomes reformām ir runāts jau labu laiku. Ir sākts neformāls starpvaldību pārrunu process par ANO Drošības padomes reformām. Piemēram, agrāk bija 114 dalībvalstis. Tagad 193 dalībvalstis, un nav iespējams palielināt Drošības padomes dalībnieku skaitu. Arī veids, kā tiek izmantots veto, kā tiek panāktas vienošanās un kā notiek pārstāvniecība. Šos visus jautājumus starpvaldību sarunās tagad apspriež. Lielam vairumam valstu ir vēlme pēc reformām, taču ir jābūt konsensusam un vispārējam atbalstam. Bet pieredze rāda, ka tas prasa laiku.
Vai valstīm, kas sāk karu, vispār ir jābūt pie ANO galda?
ANO hartā ir ļoti skaidri pateikts, kā var vērsties pret dalībvalstīm. Un mēs cenšamies darīt visu ANO mandāta ietvaros. Citādi mūs uzlūkos kā tādus, kas pārkāpj starptautiskos likumus.
Kāda ir ANO iekšējā emocionālā temperatūra Ukrainas kara apstākļos?
Kad es sāku šo darbu, pasaulē bija Covid-19 pandēmija, bija klimata, finanšu un pārtikas krīze, izaicinājumi, kas bija mantoti no Covid-19 pandēmijas. Taču šo karu mēs nevarējām paredzēt. Un tieši šis karš ir ļoti saindējis ANO gaisotni un sašķēlis organizāciju. Ir aizvien grūtāk un grūtāk strādāt kā sadarbības organizācijai, kas tieši šajos apstākļos patiesībā ir ļoti svarīgi.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
