Sadaļas Sadaļas

ANO Ģenerālajā asamblejā izskan solījumi par rīcību klimata labā

Šonedēļ Ņujorkā valstu līderi no visas pasaules pulcējušies uz ANO Ģenerālo asambleju. Daudzi to izmanto, gan lai runātu par savām valstīm aktuālām lietām, gan lai satiktu citus līderus un risinātu divpusējo attiecību problēmas. Divi redzamākie temati, kas izskan Ņujorkā, ir klimats un Covid-19 pandēmijas novēršana.

Klimata jautājumi Eiropai ir ārkārtīgi svarīgi, un tā vēlas šajā jomā būt līdere pasaulē. ANO Ģenerālajā asamblejā no Eiropas līderiem vēl nav visi runājuši.

Ar interesi tika gaidīta ASV prezidenta Džo Baidena runa. Viņš apsolīja, ka līdz 2024.gadam ASV dubultos savu finansiālo atbalstu nabadzīgākām valstīm, lai tās varētu pāriet uz “zaļāku” enerģijas ražošanu un cīnieties pret globālo sasilšanu. ASV atbalsts būs 11,4 miljardi ASV dolāru.

Līdz šim bagātās valstis bija apņēmušās katru gadu piešķirt 100 miljardus dolāru nabadzīgajām valstīm cīņā ar klimata pārmaiņām. Šis ASV solis būs pretī solījuma izpildīšanai.

Ne visi līderi personiski apmeklēja ANO Ģenerālo asambleju, tomēr nāca klajā ar ne mazāk svarīgiem paziņojumiem. Ķīnas prezidents Sjī Dzjiņpins apsolīja, ka Ķīna vairs nefinansēs un necels ar oglēm darbināmas elektrostacijas ārpus savām robežām. Nav gan skaidrs, vai tas attieksies arī uz tām 47 ogļu stacijām 20 dažādās valstīs, kas šobrīd ir procesā. 

Par ogļu staciju necelšanu vai slēgšanu pašā Ķīnā solījumi neizskanēja.

“Ķīna centīsies samazināt oglekļa dioksīda emisiju līmeni līdz 2030. gadam un panākt oglekļa neitralitāti līdz 2060. gadam. Tas prasa milzīgu smagu darbu, un mēs pieliksim visas pūles, lai sasniegtu šos mērķus,” solīja Sjī Dzjiņpins.

Baidens savā runā uzsvēra, ka ASV nevēlas konfrontāciju ar Ķīnu.

"Mēs nemeklējam jaunu auksto karu vai pasauli, kas sadalīta stingros blokos. ASV ir gatavas sadarboties ar jebkuru valsti, kas cenšas panākt miermīlīgu risinājumu - pat ja mums ir intensīvas domstarpības citās jomās. Jo mēs visi cietīsim no mūsu neveiksmes sekām."

Bet Eiropai viena interesanta lieta risinājās arī paralēli šīm oficiālajām uzrunām. Britu premjers Boriss Džonsons tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu un vēlējās runāt par ASV un britu īpašajām attiecībām un tirdzniecības līgumu. To Džonsons savai tautai solīja “Brexit” laikā, valstij izstājoties no Eiropas Savienības. Bet izrādās – amerikāņi nav ieinteresēti tik īpašās attiecībās ar britiem, kā briti cerēja.

Tā vietā Baidens aicināja britus nepieļaut saasinājumus uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju. Tāda ASV nostāja stiprina Eiropas Savienības pozīciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt