ANO Ģenerālā asambleja apspriedīs Krievijas agresiju; Putins savā Drošības padomē – Krimas tilta sprādzienu

ANO Ģenerālā asambleja no pirmdienas, 10. oktobra, ieplānojusi ārkārtas sesiju, lai apspriestu Krievijas centienus anektēt okupētās Ukrainas teritorijas. Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins vadīs tikšanos ar savu Drošības padomi, vēstīja Kremlis.

Plāno nosodīt Maskavas rīcību

ANO Ģenerālā asambleja sesijā paredzēts arī balsojums par rezolūciju, kurā nosodīta Maskavas rīcība, atklāja diplomāti. Balsojums gaidāms ne ātrāk par trešdienu, 12. oktobri.

Krievija iepriekš ANO Drošības padomē uzlika veto līdzīgam rezolūcijas projektam, kurā tika nosodītas Krievijas veiktās Ukrainas teritoriju aneksijas.

Kā vēsta aģentūra AFP, rezolūcijas projektā nosodīti Krievijas "nelegālās aneksijas mēģinājumi" Ukrainas Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos pēc "tā dēvētajiem referendumiem". Tāpat paredzēts uzsvērt, ka šīm darbībām "saskaņā ar starptautiskajām tiesībām nav spēka".

Rezolūcija aicina visas valstis, starptautiskās organizācijas un aģentūras neatzīt aneksijas un pieprasa nekavējoties izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas.

Atbildot uz to, Krievija ir nosūtījusi vēstuli visām dalībvalstīm, uzbrūkot "Rietumu delegācijām", kuru rīcībai, pēc Krievijas domām, "nav nekāda sakara ar starptautisko tiesību un ANO Statūtu principu aizsardzību".

Putins tilta sprādzienu sauc par "terora aktu"

Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins Krimas tilta sprādzienā vaino Ukrainas slepenos dienestus. Notikušo viņš raksturojis kā "terora aktu". Uzbrukuma mērķis ir iznīcināt kritisko Krievijas civilo infrastruktūru, izteicās Putins.

Ukraina atbildību par sprādzienu gan nav uzņēmusies. Ukrainas prezidenta kancelejas priekšnieka padomnieks Mihailo Podoļaks norādīja, ka Ukrainas apsūdzēšana terorismā ir absurda, jo tieši Krievija ir tā, kas īsteno teroristiskas darbības.

Tikmēr Krievijas Federālais drošības dienests svētdien, 9. oktobrī, paziņoja, ka pēdējo dienu laikā tās teritorijā ir "ievērojami palielinājies" Ukrainas bruņoto formējumu uzbrukumu skaits, apgalvojot, ka pagājušajā nedēļā gājis bojā viens cilvēks un pieci ievainoti.

Sagaidāms, ka Krievijas prezidents pirmdien vadīs tikšanos ar savu Drošības padomi, vēstīja Kremlis.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti