Ar šādu paziņojumu klajā nācis ANO ģenerālsekretāra vietnieks cilvēktiesību jautājumos Ivans Šimonovičs. Ukrainas puse gan šādas apsūdzības noraida.
Laika posmā no 19. līdz 25. maijam Ukrainā darbojās ANO apakškomiteja spīdzināšanas novēršanai.
Taču misija savu darbu bija spiesta pārtraukt priekšlaicīgi, jo tai netika atļauts piekļūt vismaz piecām vietām, kur, iespējams, Ukrainas Drošības dienesta pārstāvji varētu nelikumīgi turēt sagūstītus cilvēkus.
Runa ir arī par Ukrainas Drošības dienesta pārvaldēm Mariupolē un Kramatorskā, par kurām misijas dalībnieki esot dzirdējuši satraucošas ziņas. Kā paziņoja misijas vadītājs Malkolms Evanss, ukraiņu varas iestāžu atteikums ir uzskatāms par Ukrainas saistību neizpildi, jo Ukraina ir pieņēmusi konvenciju pret spīdzināšanu, kā arī konvenciju par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizstāvību.
Drošības dienesta vēlāk sekojošajā paziņojumā tika norādīts, ka atteikums ir pamatots ar to, ka ANO misijā ir darbojies Krievijas pilsonis, kas gan neatbilst patiesībai.
Padomes vadītājs Vasilijs Gricaks arī paskaidrojis, ka ANO misijai ir bijis atļauts apmeklēt izmeklēšanas izolatorus, kuros tiek turētas aizturētās personas, taču šāda atļauja neattiecoties uz Ukrainas Drošības padomes rajonu apakšvienībām, kurās aizturētās personas netiekot turētas. Gricaks uzsvēris, ka Ukrainas varas iestādes ir ļāvušas apmeklēt 600 cilvēkus, kuri gaida tiesu, bet no pašpasludināto Doņeckas un Luganskas tautas republikas puses šāda piekļuve ļauta vien četrām personām.
Tagad ANO pārstāvji paziņojuši, ka ir izdevies savākt ziņas par vairākiem simtiem nelikumīgi aizturētu personu, par viņu spīdzināšanu un nežēlīgu apiešanos ar ieslodzītajiem, norādot, ka atbildība par šādiem pārkāpumiem gulstas gan uz Ukrainas austrumos karojošajiem prokremliskajiem kaujiniekiem, gan uz ukrainas drošības iestādēm.
Kā ziņo britu izdevums „The Times”, atsaucoties uz Šimonoviču, starptautiskās organizācijas ziņojumā tiek norādīts uz cilvēktiesību pārkāpumiem un aizturēto personu slepkavībām kaujinieku kontrolētajās teritorijās. Vienlaicīgi tiek uzsvērts, ka ir nepieciešams steidzami reaģēt arī uz oficiālās Kijevas pastrādātajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas turklāt kļuvuši sistemātiski.
Publikācijā arī aprakstīti vairāki gadījumi, kad tieši Ukrainas Drošības padomes karavīri ir sagūstījuši un spīdzinājuši cilvēkus.
Vienlaicīgi tiek atzīts, ka abas konfliktējošās puses tur gūstā simtiem cilvēku, lai pēc tam tos varētu apmainīt pret saviem dienesta biedriem. ANO pārstāvji norāda, ka pašlaik Ukrainas teritorijā persona var tikt arestēta tikai par prokrievisko viedokļu paušanu vai par radniecību ar kādu iespējamo kaujinieku atbalstītāju.
Kā norāda atsevišķi Ukrainas preses izdevumi, parasti ANO apakškomitejas vizītes ir slepenas un informācija par to rezultātiem tiek publiskota tikai ar valdības atļauju. Taču valdībai ir absolūtas saistības izpildīt spīdzināšanas apakškomitejas prasības, ļaujot piekļūt pilnīgi visiem objektiem. Kā norāda cilvēktiesību eksperts Florians Irmingers, tas tāpēc, ka spīdzināšana ir aizliegta pilnībā.
Tāpat ANO cilvēktiesību padomes ziņojumā aprēķināts, ka kopumā kopš konflikta sākuma Ukrainas austrumos dzīvību ir zaudējis vismaz 9371 cilvēks, bet vēl vairāk nekā 21 500 ir guvuši ievainojumus.
