Tas bija viens no svarīgākajiem jautājumiem, par ko bija nepieciešams vienoties par jūnija beigām, lai starptautiskā vienošanās par Irānas kodolprogrammu varētu stāties spēkā.
Pašreizējo starptautisko sankciju atjaunošana pret Irānu, gadījumā, ja tā nepildīs vienošanās nosacījumus un sāks attīstīt kodolieročus, ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, par kuru Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes valstīm ir jāspēj vienoties līdz jūnija beigām.
Rietumvalstis uzstāj, ka pārkāpumu gadījumā sankcijas būtu jāatjauno automātiski. Savukārt Krievija un Ķīna tradicionāli pret to iebilst, jo negrib zaudēt savas veto tiesības Drošības padomē. Un tieši no tā, ka Krievija vai Ķīna atteiksies atjaunot sankcijas tad, kad tas būs nepieciešams, baidās Rietumi.
Tādēļ ziņa, ka Amerikas Savienotajām Valstīm, Francijai, Vācijai, Lielbritānijai, Ķīnai un Krievijai ir izdevies panākt neformālu vienošanos par šo jautājumu ir nozīmīgs progress.
Piedāvātais risinājums paredz, ka minētās sešas valstis un Irāna izveidos īpašu padomi, kurā izskatīs visus iespējamos vienošanās pārkāpumus. Ja tiks atzīts, ka Irāna nepilda savus solījumus, tad starptautiskās sankcijas tiks atjaunotas. Tomēr no piedāvātā skaidrojuma pašreiz nav saprotams, kāds tieši būs sankciju atjaunošanas mehānisms un vai tas notiks automātiski.
Ir zināms, ka ASV un Eiropa varēs atjaunot savas sankcijas arī bez ANO mandāta. Un tieši no ASV diktāta un vienpusējā lēmuma atjaunot sankcijas baidās Ķīna, Krievija un Irāna. Turklāt, gadījumā, ja Baltijā namā varu pārņems Republikāņu partijas pārstāji, Amerikas nostāja pret Irānu varēt kļūt mazāk draudzīga nekā pašreiz.
Savukārt ASV un Eiropa vēlas, lai jau sākotnējā ANO Drošības padomes rezolūcijā tiktu iestrādāts mehānisms un nosacījumi kādos gadījumos pašreizējās starptautiskās sankcijas pret Irānu tiek atjaunotas bez papildu balsojuma Drošības padomē.
Kāds vārda nenosauktais Irānas diplomāts ziņu aģentūrai “Reuters” sacīja, ka Irāna pašreiz izvērtē sešu valstu sagatavoto priekšlikumu.
Ir arī vairāki citi neatrisinātie jautājumi, piemēram, par ANO ekspertu pieeju Irānas militārajām bāzēm. Paredzēts, ka arī Starptautiskā atomenerģijas aģentūra turpinās uzraudzīt vietas, kur Irāna nodarbojas ar urāna bagātināšanu.
Sestdien ASV valsts sekretārs Džons Kerijs Šveices pilsētā Ženēvā tikās ar Irānas ārlietu ministru Muhamadu Džavadu Zarifu. Tomēr par tikšanās iznākumiem informācijas pašreiz nav. Tuvākajās dienās Kerijam bija paredzēts tikties ar Spānijas un Francijas politiķiem. Tomēr svētdien viņš kalnos nokrita no velosipēda, gūstot kājas traumu. Tādēļ pašreiz nav skaidrs vai Kerijs varēs turpinās ieplānotās vizītes.
Jau vēstīts, ka 2. aprīlī Šveices pilsētā Lozannā Eiropas, Amerikas, Krievijas, Ķīnas un Irānas pārstāvjiem pēc daudziem gadiem ir izdevies panākt pagaidu vienošanos par Irānas kodolprogrammu un sankciju atcelšanu. Tomēr vienošanās varēs stāties spēkā tikai tad, ja līdz jūnija beigām izdosies atrast kopsaucēju par tās praktiskās īstenošanas detaļām.
Irāna vēlas, lai visas pret to ieviestās ekonomiskās sankcijas tiktu atceltas vienlaikus ar kodolvienošanās stāšanos spēkā. Irānas līderi brīdināja, ka galīgās kodolovienošanās noslēgšana nav garantēta. Sarunu laikā lielvalstis vēlējās saņemt skaidras garantijas, ka Irāna nemēģinās izgatavot kodolieročus.
Jau drīz pēc vienošanās par galvenajiem punktiem attiecībā uz Irānas kodolprogrammu paziņojumi bija piesardzīgi. Tagad mērķis ir līdz jūnija beigām panākt visaptverošu vienošanos un sākas sarunas par detaļām.
Kopš 2012.gada ASV un Eiropas Savienība, atbildot uz Irānas aktivitātēm, kas varētu liecināt par kodolieroču ražošanu, ir noteikušas degvielas importa aizliegumu no Teherānas, kuru tagad, visām pusēm vienojoties, varētu atcelt.
Rietumi pieprasīja Irānai būtiski ierobežot kodolprogrammu, samazināt urāna bagātināšanas apjomus, noteikt tai stingrus ierobežojumus un ļaut ekspertiem pašiem savām acīm pārliecināties, ka tā ir nekaitīga un miermīlīga, taču Irāna ne visam piekrita.
