Kā atzīst vairums politikas pētnieku, savus pamatmērķus ANO Drošības padome lielākoties ir sasniegusi, jo 70 gadu laikā tā arī nav izcēlies neviens pasaules mēroga karš.
Taču, no otras puses, arvien biežāk tiek norādīts, ka ANO Drošības padomes darbībā ir ļoti daudz nepilnību.
Kā lielākās neveiksmes tiek uzskatīta Drošības padomes bezdarbība Darfūras un Ruandas genocīdu gadījumā, kas noveda pie pusotra miljona cilvēku bojāejas.
Tāpat bieži vien tiek diskutēts par Drošības padomē pārstāvēto valstu spēju atspoguļot mūsdienu realitāti, spēku un ietekmes sadalījumu pasaulē, jo rietumvalstis padomē ieņem dominējošo vietu. Ir ļoti daudz valstu, kuras vēlētos mainīt pašreizējo Drošības padomes pastāvīgo dalībvalstu principu, tādām lielvalstīm kā Vācija, Brazīlija, Indija vai Japāna piesakot savas pretenzijas uz pastāvīgās locekles statusu.
Pēdējo gadu laikā par nopietnu diskusijas avotu ir kļuvusi arī Krievijas rīcība, regulāri bloķējot Rietumu ierosinātās rezolūcijas, īpaši par darbībām Sīrijas konflikta izbeigšanai.
