Krievija šo sanāksmi jau nodēvējusi par “ASV publicitātes pasākumu”. Turklāt neatkarīgi no tā, ko sanāksmē pārrunās, Drošības padome nerīkosies, pat ja Krievija iebruktu Ukrainā, jo tam nepieciešams vienprātības atbalsts, un Krievija var uzlikt veto jebkuram rezolūcijas piedāvājumam.

Lai paustu atbalstu Ukrainai, pirmdien uz šo valsti devušies arī vairāki Eiropas Parlamenta pārstāvji. Joprojām turpinās arī diplomātiskās sarunas ar mērķi mazināt spriedzi un novērst militāru eskalāciju.

Situāciju ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pa tālruni tuvākajā laikā pārrunās Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

“Es teikšu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka mums jāsamazina spriedze, ka Krievijai ir jāmazina spriedze. Domāju, ka jebkāds iebrukums Ukrainā ārpus tās teritorijas, ko Krievija jau ieņēma 2014. gadā, būtu absolūta katastrofa pasaulei. Bet galvenokārt tā būtu katastrofa Krievijai,” brīdina Džonsons.

Paralēli diplomātijas centieniem Ukrainā norit aktīvas militārās mācības un karavīri, kā arī brīvprātīgie apgalvo, ka ir kaujas gatavībā. Krievija savukārt piegādā arvien jaunu militāro tehniku pierobežas teritorijām, kā arī Baltkrievijai, kur jau drīzumā noritēs abu valstu kopīgas militārās mācības. Pirmdien publicētā Krievijas Aizsardzības ministrijas video redzams, kā Baltijas flotei Kaļiņingradā piegādāti modernizēti iznīcinātāji.

Reaģējot uz Krievijas bruņošanos, Rietumi spriež par arvien jaunām sankcijām, kas militāra uzbrukuma gadījumā Ukrainā skartu Kremli un valsts lielākos uzņēmumus, kā arī stratēģiskos projektus, to skaitā gāzes vadu “Nord Stream 2”. Savukārt ASV Senāts apliecinājis, ka ir tuvu tam, lai panāktu vienošanos par tādu sankciju likumprojektu, kas Krievijai būtu graujošas.