Ziemeļkorejas centrālā televīzija svētdien, 7.janvārī, no rīta svinīgi paziņoja, ka veiksmīgi ir palaista raķete, kas kosmosā nogādās pavadoni Zemes novērošanai. Kā norādījuši kaimiņos esošās Dienvidkorejas eksperti, visticamāk, pavadoņa svars nav pārsniedzis 200 kilogramus, pieļaujot, ka liela zinātniska pienesuma no šāda izmēra pavadoņa nebūs.
Taču raķetes palaišana ir izraisījusi satraukumu Rietumu pasaulē, kas uzskata, ka ar šādas raķetes palīdzību var tikt izstrādātas tehnoloģijas, kuras nākotnē varētu izmantot tālas darbības raķetēs ar kodolgalviņu. Kā norāda BBC, šādi kodolieroči, kas spētu sasniegt pat ASV piekrasti, varētu tikt izstrādāti vien dažu gadu laikā.
Raķetes palaišana notikusi vien dažas nedēļas pēc tam, kad Ziemeļkoreja veica jau ceturto kodolizmēģinājumu, un abas šīs darbības rupji pārkāpj pret Ziemeļkoreju noteiktās sankcijas. Kā aprēķinājis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kopumā ir pārkāptas veselas piecas ANO Drošības padomes rezolūcijas.
Tieši tāpēc svētdien sasaukta ANO Drošības padomes ārkārtas tikšanās. Japānas pārstāvis padomē Motohide Jošikava norādījis, ka pēdējo nedēļu un dienu notikumi ir pierādījuši, ka pašreizējās sankcijas nav atturējušas Phenjanu no centieniem iegūt savā rīcībā kodolieročus, tāpēc sankcijas būtu jāpastiprina.
Līdzīgu viedokli paudusi arī ASV pārstāve Apvienotajās nācijās Samanta Pauersa. Viņa norādīja, ka līdzšinējā attieksme pret Ziemeļkoreju vairs nevar saglabāties: “Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmas straujā attīstība rada nopietnus draudus starptautiskajam mieram un drošībai. Turklāt ne tikai Ziemeļkorejas kaimiņu, bet visas pasaules mieram un drošībai.”
Kā pieļauj atsevišķi eksperti, pēdēji notikumi varētu aktualizēt jautājumu par amerikāņu izstrādātās pretgaisa aizsardzības sistēmas THAAD izvietošanu Dienvidkorejā. Šī ir viena no modernākajām pretraķešu sistēmām, kura var notriekt tuva, vidēja un tāla darbības rādiusa raķetes.
Kā jau bija gaidāms, visai piesardzīgu attieksmi pret Ziemeļkorejas darbībām paudusi tās ciešākā sabiedrotā Ķīna. Tās pārstāvji norādījuši, ka jebkādām turpmākām ANO rezolūcijām un sankcijām ir jābūt vērstām uz to, lai saspīlējums reģionā mazinātos, būtu jātuvina kodolatbruņošanās, kā arī jāsaglabā miers un stabilitāte un jāiedrošina domstarpību atrisināšana diplomātiskā ceļā.
Arī Krievija, kura tiek apsūdzēta detaļu piegādāšanā jaunajai raķetei, aicinājusi meklēt pieejamu risinājumu, kas nenovestu pie Ziemeļkorejas ekonomikā sabrukuma. Krievijas sūtnis Vitālijs Čurkins arī aicinājis atjaunot sešpusējās sarunas par Ziemeļkorejas kodolprogrammu, vienlaicīgi atzīstot, ka iespējas šādas sarunas atsāk ir visai mazas, jo Ziemeļkorejiešu delegācija nav rīkojusies visai godprātīgi.
Taču galu galā ANO Drošības Padome vienprātīgi pieņēmusi rezolūciju, kurā ir nosodījusi Ziemeļkorejas darbības, solot tuvākajā laikā pret Phenjanu spert nopietnus soļus. Visticamāk, jau pavisam drīz Drošības padome varētu vienoties par jaunām pret Ziemeļkoreju vērstām sankcijām. Krievijas puse uzstājusi, ka jaunajā rezolūcijā nedrīkst būt pieminētas iespējamās militārās darbības pret Ziemeļkoreju.
Kā norāda izdevums „The Wall Street Journal”, par spīti starptautiskajam nosodījumam raķetes izmēģinājums noteikti vairos Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna popularitāti pirms gaidāmā komunistiskās partijas kongresa, kurā viņš gatavojas nākt klajā ar plānu valsts turpmākajai attīstībai.
