Šo jautājumu Drošības padomes dienaskārtībā ir iekļāvusi šomēnes prezidējošā dalībvalsts Gabona. Problēma ir īpaši aktuāla daudzās Āfrikas valstīs, kur dažādi bruņoti grupējumi kontrolē naftas un citu derīgo izrakteņu ieguves vietas, kas tiem ļauj finansēt savas darbības.
ANO Drošības padome pēdējos gados ir pievērsusi arvien lielāku uzmanību tam, ka nevalstiski bruņotie grupējumi un teroristu grupējumi gūst ienākumus no dabas resursu izzagšanas. Padome ir apstiprinājusi vairākas rezolūcijas, kurās tā norāda uz nepieciešamību pastiprināt cīņu pret dabas resursu pretlikumīgu ieguvi un kontrabandu, lai nepieļautu līdzekļu nonākšanu organizētās noziedzības un teroristisko grupējumu kasē.
Statistikas dati liecina, ka globālā noziedzība pret vidi ir trešā lielākā noziedzības nozare pasaulē. Tiek lēsts, ka ik gadu tā kriminālajiem grupējumiem ienes no 110 līdz 281 miljardam dolāru.
