ANO Drošības padomē asi kritizē Krieviju par atbalstu kaujiniekiem Donbasā

Piektdien Ņujorkā tika sasaukta ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksme par situāciju Ukrainas austrumos, kur šonedēļ netālu no Doņeckas pie Marjinkas notika nopietnākais vardarbības uzliesmojums pēdējos mēnešos. Sanāksmes laikā tika brīdināts, ka pamiera pārkāpumi kļūst biežāki un nopietnāki. 

Rietumavalstis apsūdzēja Krieviju, ka tā izvēlas vainot upuri, proti, Ukrainu, tajā pašā laikā apbruņojot separātistus. Savukārt Maskava paziņoja, ka šis ir kritisks brīdis.  

ANO Drošības Padomes ārkārtas sanāksme tika sasaukta pēc tajā šobrīd ietilpstošās Lietuvas aicinājuma. Iemels ir trešdien notikušais kauju uzliesmojums netālu no Doņeckas pie Marjinkas, kas bija nopietnākā konflikta eskalācija kopš februārī Minskā tika noslēgta ugunspārtraukšanas vienošanās. Kijeva apsūdzēja prokrieviskos separātistus par smago ieroču un tanku izmantošanu.

Sākoties sēdei, ANO ģenerālsekretāra vietnieks politiskajos jautājumos Džefrijs Feltmans uzsvēra, ka pamiers ir pilnībā jāievēro. Viņš brīdināja, ka atklāts konflikts var atgriezties vai uzliesmot atsevišķās vietās, norādot, ka nedrīkst pieļaut nevienu no šiem scenārijiem.

Arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāju misijas vadītajā vietnieks Aleksandrs Hags pauda, ka kaujas liecina, ka „militārais ceļš nav pamests”.

Viņš ziņoja, ka pamiera pārkāpumi kļūst biežāki un nopietnāki, atzīmējot, ka papildu bažas rada raķešu palaišanas iekārtu piegādes.

Lietuvas pārstāve Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē Raimonda Murmokaite atsaucās uz EDSO novērotāju ziņojumu, ka tie novērojuši liela daudzuma smago ieroču pārvietošanu separātistu kontrolētajās teritorijās pie Doņeckas. Viņa paziņoja, ka separātistiem tagad ir „visu laiku lielākā nelegālā armija”, un kritizēja Krieviju par centieniem vainu uzvelt Kijevai.

„Šodien, kad saspīlējums atkal var uzsprāgt atklātā militārā konfliktā, Krievija diemžēl atkal izvēlas vainot upuri – Ukrainu - par to, ka tā sevi aizstāv, tajā pašā laikā aizsargājot un apbruņojot nelegālos kaujiniekus,” uzsvēra Murmokaite.

“Krievijas rokās ir iegrožot nelegālos kaujiniekus un pielikt punktu šim asiņainajam konfliktam, kas sākās ar Krimas okupāciju pirms vairāk nekā gada. Ukraina no savas puses ir darījusi un turpina darīt visu iespējamo, lai saglabātu trauslo ugunspārtraukšanas vienošanos,” pauda Murmokaite.

Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins par nestabilo situāciju savukārt vainoja Ukrainas spēkus.

„Šīs ir kritisks brīdis. Ja arī turpmāk Kijevai būs ļauts vilcināties ar ļoti nepieciešamo politisko soļu speršanu attiecībā uz Donbasu, situācija var atkal iziet no kontroles ar neparedzamām sekām,” sacīja Čurkins.

Viņš uzsvaru lika uz Minskas vienošanās politiskajiem punktiem, tādiem kā amnestija, lielākas autonomijas piešķiršana separātistu kontrolētājām teritorijām. Tomēr saskaņā ar Minskas vienošanos šos soļus paredzēts spert pēc pilnīga pamiera un smago ieroču atvilkšanas. ASV vēstniece ANO Samanta Pauere apsūdzēja Krieviju par mēģinājumiem aizmiglot realitāti. Viņa noraidīja no Maskavas un separātistu rindām izskanējušo, ka Marjinka un Krasnogorovka, kur notika apšaudes, skaitītos separātistu kontrolē esošas teritorijas.

„Nevienā brīdi Minskas vienošanās neatzina Marjinku un Krasnogorovku kā separātistu kontrolētu teritoriju. Vienošanās arī nepiešķīra separātistiem kontroli pār Debaļcevi vai citām teritorijām, kuras Krievijas separātistu apvienotie spēki ir sagrābuši vai mēģinājuši sagrābt. Izskatās, ka krievu separātisti uzskata, ka kontaktlīniju var pārvietot, lai iekļautu teritorijas, kas, viņuprāt, viņiem pienākas,” sacīja ASV vēstniece.

Kaut pie Marjinkas kaujas norimušas, piektdien ziņu plūsma par apšaudēm turpinās, Ukrainas armijai un separātistiem apsūdzot vieniem otru.

Jau ziņots, ka  prokrieviski noskaņotie separātisti kontroli par Donbasa rajoniem sāka pārņemt pērn aprīlī drīz pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu. Ukraina uzsāka pretterorismu operāciju un kaujās gājusi bojā vairāki tūkstoši cilvēku. Starptautiskā sabiedrība vairākkārt mēģināja panākt mierīgo krīzes noregulējumu. Pēdējā tā dēvētā "Minskas-2" vienošanās panākta 12.februāri un abas puses sāka atvilkt smago bruņojumu no frontes līnijas, tomēr ik pa laikam izskan ziņas par apšaudēm un sadursmēm. 

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti