Dienas notikumu apskats

Stokholmā pēc kravas auto iebraukšanas pūlī vismaz trīs bojāgājušie un vairāki cietušie

Dienas notikumu apskats

SAB pēc Pētersones-Godmanes atgriešanās no atvaļinājuma lems par pielaides pagarināšanu

Pasaulē pretrunīgi vērtē ASV triecienu Asada armijai Sīrijā

ANO Drošības padome apspriedīs ASV triecienu Asada armijai Sīrijā

Pirmo reizi Sīrijas pilsoņu kara sešos gados ASV pielietojusi tiešu militāru spēku pret prezidenta Bašara al Asada režīmu. Reaģējot uz otrdien notikušo ķīmisko ieroču uzbrukumu pret nemiernieku kontrolētu apdzīvotu vietu, ASV spēki no karakuģiem Vidusjūrā izšāvuši desmitiem raķešu pret Asada režīma aviācijas bāzi. Piektdien  sasaukta ANO Drošības padomes ārkārtas sēde saistība ar ASV triecienu Sīrijas armijai.

Damaska un Maskava asi nosoda šo rīcību, tikmēr ASV sabiedrotie Eiropā, Turcijā un arābu zemēs izteikušas skaidru atbalstu ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumam.    

Izgaismojot naksnīgās debesis, no diviem ASV karakuģiem šonakt tika izšautas 59  “Tomahawk” spārnotās raķetes, precīzi sasniedzot savu galamērķi un faktiski noslaukot no zemes Šairatas aviobāzi.

Krievijas Aizsardzības ministrija gan paziņoja, ka tikai 23 ASV raķetes sasniedza Sīrijas aviobāzi,  bet pārējo 36 raķešu atrašanās vieta neesot zināma, vēsta BBC.

Uzlidojums ir Donalda Trampa atbilde nedēļas sākumā notikušajiem ķīmisko ieroču uzbrukumiem pret nemiernieku kontrolētu pilsētu Idlibas provincē.

“Otrdien Sīrija veica briesmīgu ķīmisko uzbrukumu pret nevainīgiem civiliedzīvotājiem. Izmantojot nāvējošu nervu gāzi, Asads nosmacēja bezpalīdzīgus vīriešus, sievietes un bērnus. Tā bija lēna un mokoša nāve tik daudziem cilvēkiem. Pat zīdaiņi tika nogalināti šajā barbariskajā uzbrukumā. Nevienam Dieva bērnam nevajadzētu pārciest šādas šausmas. Šonakt es pavēlēju veikt uzlidojumu aviācijas bāzei Sīrijā, no kurienes šie ķīmiskie ieroči tika izšauti,” paziņoja Tramps.

“Iepriekšējo gadu laikā visi mēģinājumi mainīt Asada uzvedību dramatiskā veidā ir izgāzušies. Tā rezultātā reģiona destabilizācija un bēgļu krīze turpinās, apdraudot ASV un mūsu sabiedrotos.  Šonakt mēs aicinām visas civilizētās valstis meklēt izeju no slaktiņiem un asinsizliešanas Sīrijā un arī apturēt visa veida terorismu,” uzsvēra Tramps.

Pēc pirmajām ziņām par nāvējošās gāzes izplatīšanu, Donalds Tramps asi kritizēja savu priekšgājēju Baraku Obamu, atgādinot, ka ķīmisko ieroču pielietošana bija Obamas noteikta sarkanā līnija, kuru viņš pats ļāva pārkāpt, kad pēc ķīmisko ieroču pielietošanas gadījuma Gūtā 2013.gadā nesekoja nekāda ASV militārā pretreakcija.

Gan Asada režīma pārstāvji, gan Krievija tikmēr turpina apgalvot, ka ķīmiskie ieroči noplūda pēc tam, kad tika sabombardēta džihādistu ieroču noliktava un asi nosoda Trampa rīcību.

“Plkst. 3.42 ASV pastrādājušas atklātu agresijas aktu, izšaujot raķetes uz vienu no mūsu gaisa spēku bāzēm. Seši cilvēki miruši mocekļu nāvē un vēl vairāki ievainoti, kā arī nodarīti milzīgi materiāli postījumi,” paziņoja Sīrijas armijas ģenerālis Ali Majhubs.

Sīrijas režīma pārstāvji norādījuši, ka ASV rīcība ir bijusi bezatbildīga un tuvredzīga, turklāt no tās nebūšot nekādu militāru vai politisku perspektīvu. Sīrijas valdības pārstāvji atkārtoti pauduši pārliecību, ka Vašingtona tikai vēlas sniegt lielāku atbalstu dažādiem teroristu grupējumiem, tāpēc Sīrijas tautas apņēmība tos sakaut tikai palielināsies.  

Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka šī situācija viņam atgādina 2003.gadu, “kad ASV un Lielbritānija kopā ar dažiem viņu sabiedrotajiem ielauzās Irākā bez ANO Drošības padomes lēmuma, rupji pārkāpjot starptautiskos likumus”.

“Toreiz viņi vēl mēģināja to attaisnot kaut kādā veidā. Šoreiz viņi pat necentās prezentēt faktus,” komentēja Lavrovs.

Taču saskaņā ar Kremļa runasvīra Dmitrija Peskova teikto, ASV ir brīdinājusi Krieviju par gaidāmo raķešu trieciena Sīrijai, taču prezidents Vladimirs Putins tieši nebija par to informēts.   

 Pasaules reakcija plaša un pretrunīga

Uzbrukums izpelnījies ļoti plašu un visai pretrunīgu reakciju visā pasaulē. Vairums rietumvalstu atzīst, ka šī ir bijusi ļoti adekvāta atbilde uz nedēļas sākumā notikušo ķīmisko ieroču uzbrukumu Idlibas provincē. Tikmēr kritiķi ASV sperto soli uzskata par bezatbildīgu starptautisko normu pārkāpumu.  

Lai arī Trampa rīkojums, atļaujot raķešu triecienu Sīrijas gaisa spēku bāzei Homsas provincē, daudziem ir izrādījies pārsteigums, tā vien liekas, ka ASV nodomi ir vai nu gaidīti, vai arī par tiem ir bijis zināms jau iepriekš.

Kā jau bija gaidāms, visaktīvāk ASV rīcību aizstāv ASV sabiedrotie. Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Fellons paziņojis, ka Londona šādus uzbrukumus uzskata par atbilstošiem un tos atbalsta.

“Mēs pilnībā atbalstām šos uzbrukumus. Pēdējo dažu dienu laikā mēs esam cieši kontaktējušies ar ASV valdību, gatavojoties šim notikumam. Amerikāņi uzskata, ka ir izsmēluši visus iespējamos diplomātiskos un mierīgos veidus, kā cīnīties pret ķīmisko ieroču izmantošanu no Sīrijas režīma puses. Viņi ir bijuši apņēmības pilni novērst šādus uzbrukumus nākotnē,” sacīja Fellons.

“Tāpēc šīsdienas ierobežotais un adekvātais solis pret lidlauku un lidmašīnām, kā arī pret ekipējumu, kas tika izmantots, ir uzskatāms par rīcību, kuru mēs pilnībā atbalstām,” norādīja britu ministrs. 

Taču ne visi britu politiķi šim apgalvojumam piekrīt. Tā, piemēram, opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins paziņojis, ka ASV vajadzēja saņemt ANO Drošības Padomes mandātu, jo šāda veida ASV rīcība draudot vēl vairāk saasināt jau tā ieilgušo konfliktu Sīrijā.

Vairākas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīms ir pārkāpis sarkanās līnijas un šāda bezatbildīga rīcība ilgi nevarēja palikt bez pienācīgas pretreakcijas.

Francijas un Vācijas līderi norādījuši, ka Asads ir personīgi atbildīgs par pastrādātajiem noziegumiem un ir nepieciešams kārtējo reizi spriest par jaunām sankcijām pret Damasku.

Taču, piemēram, Zviedrijas ārlietu ministrija paziņojusi, ka vēl ir rūpīgi jāizpēta, kā šie uzbrukumi saskan ar starptautiskajiem likumiem.

Tikmēr gandrīz visas arābu valstis, kā arī Turcija, ir pretējās domās, un izsaka skaidru atbalstu ASV administrācijas lēmumam. Vienlaikus izskan cerība, ka notikušais var kalpot par lūzuma punktu sešus gadus ilgā pilsoņu kara atrisināšanā.

“Savienoto Valstu militārā intervence notiek pareizajā laikā, un mēs to atbalstām. Mēs arī aicinām Asada atbalstītājus no viņa novērsties. Nodrošināsim Sīrijā nacionālo vienotību, kas novestu pie pamiera un politiska risinājuma. Ja šis cilvēks ir tik nežēlīgs un var pielietot ķīmiskos ieročus pret savu tautu, mēs viņu nedrīkstam leģitimizēt,” norādīja Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu.

Uz notikumiem Sīrijā reaģējušas arī Baltijas valstu amatpersonas. Igaunijas un Lietuvas prezidentes paudušas savu atbalstu ASV gaisa triecieniem.

Ķīmisko ieroču uzbrukumi ir bijuši briesmīgi un tiem nav nekāda attaisnojuma – tā paziņojusi Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida. Šāda Sīrijas rīcība, viņasprāt, norāda, ka 2013. gada starptautiskā vienošanās par atteikšanos no ķīmiskajiem ieročiem ir bijuši tukši vārdi. Viņa uzsvēra, ka Rietumu pasaule nevar palikt vienaldzīga pret šādu kara noziegumu un ka būs nepieciešama aktīvāka iesaiste.

Tikmēr Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite to nodēvēja arī par noziegumu pret cilvēci.

“Visa pasaule, izņemot Krieviju un Asada režīmu, izturas pret šo uzbrukumu ar ķīmiskajiem ieročiem kā kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci. Tāpēc adekvāta reakcija ir nepieciešama un Savienotās Valstis to nodemonstrēja. Asadam un Krievijai jāredz sarkanās līnijas, jāsaprot, kas ir atļauts, un kas nē,” sacīja Lietuvas prezidente.  

Latvijas prezidents Raimonds Vējonis par notikušo vēl nav izteicies, taču Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs arī atbalstījis uzlidojumus. 

Krievija reaģē asi 

Bet visasāk uz  raķešu uzbrukumu ir reaģējusi Krievija. Tās prezidents Vladimirs Putins uzbrukumu nosaucis par jebkādu starptautisko normu pārkāpumu. Līdzīgu viedokli paudusi arī Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova.

“Nespējot ne ar ko tikt skaidrībā, Amerikas Savienotās Valstis ir izlēmušas demonstrēt spēku pret valsti, kura cīnās ar starptautisko terorismu. ASV ne pirmo reizi demonstrē šādu neapdomīgu pieeju, kura tikai padziļina pasaulē jau tā pastāvošās problēmas un rada jaunus draudus drošībai. ASV un citu valstu karavīru klātbūtne Sīrijā bez šīs valsts vai Apvienoto Nāciju Drošības padomes atļaujas ir rupjš, klajš un nekādi nepamatots starptautisko likumu pārkāpums. Ja agrāk tas tika skaidrots ar cīņu pret terorismu, tad tagad tā ir acīmredzama agresija pret suverēno Sīriju. ASV īstenotās darbības vēl vairāk grauj ASV un Krievijas attiecības,” klāstīja Zaharova.

 Lai arī Krievija par plānoto uzbrukumu ir bijusi brīdināta iepriekš, atsevišķi eksperti jau norāda, ka patiesībā par uzbrukuma mērķiem varēja kļūt arī Krievijas spēku pārstāvji, kas izvietoti Sīrijā. Iespējams, ka šī iemesla dēļ Krievija ir pārtraukusi ar ASV noslēgtā memoranda par incidentu novēršanu un lidojumu drošības garantēšanu Sīrijā darbību.  

Savienoto Valstu bruņotie spēki kopš 2014.gada veikuši virkni uzlidojumu tā sauktās “Islāma valsts” kaujinieku pozīcijām, taču šī ir pirmā reize, kad militārs spēks tieši pielietots pret Asada režīmu.

Šis solis arī liecina par būtiskām izmaiņām Donalda Trampa realizētajā ārpolitikā. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps daudz kritizēja ASV militāro iesaistīšanos Sīrijā un aicināja vairāk koncentrēties uz iekšpolitiskiem jautājumiem. Vēl tikai pagājušajā nedēļā arī Trampa ieceltā ASV vēstniece ANO Niki Heilija uzsvēra, ka Asada režīma maiņa Sīrijā pašlaik nav ASV ārpolitiskā prioritāte. Veiktie uzlidojumi liek noprast, ka Baltā nama prioritātes varētu būt mainījušās.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti