Nozīmīgā balva pirmo reizi ir atceļojusi uz Somiju, to ir saņēmusi surdotulce un nedzirdīgo somu tiesību aizstāve Līsa Kaupinena. Apvienoto Nāciju Organizācijas balvas saņēmēju vidū savulaik bijuši arī Eleonora Rūzvelta, Martins Luters Kings, Nelsons Mandela un Džimijs Kārters. Pie atpazīstamākajiem šī gada balvas saņēmējiem jāmin talibanu sašautā pakistāniešu skolnece un sieviešu tiesību aktīviste Malala Josafzai, viņa nesen saņēma arī Saharovabalvu par domas brīvību.
Kaupinena ir Somijas Nedzirdīgo Savienības bijusī priekšsēdētāja, Pasaules nedzirdīgo savienības Goda priekšsēdētāja, trīskārtīga Goda doktore un ilggadēja padomniece Apvienoto Nāciju Organizācijā. Domubiedri Līzu Kaupinenu sauc par visaiznņemtāko pensionāru pasaulē. Kaupinena jau desmit gadus ir pensijā, taču joprojām katru dienu brīvprātīgi strādā pasaules nedzirdīgo organizācijās, lasa lekcijas un risina nedzirdīgo somu ikdienas problēmas. Jaunākais Līsas projekts Somijā ir žestu teātra izveidošana.
Līsa Kaupinena uzsver, ka cilvēktiesības nav vienkārša lieta. Tulces vadībā ir noslēgti neskaitāmi starptautiski līgumi un vienošanās, taču cilvēktiesību īstenošana ikdienā joprojām ir grūta un sarežģīta. Piemēram, ja nedzirdīgs cilvēks nokļūst atskurbtuvē policijā, viņam nav nekādu iespēju sazināties ar savu surdotulku, jo mobilie tālruņi tiek konfiscēti. Arī svētku dienu, piemēram, Ziemassvētku laikā dabūt tulku ir gandrīz vai neiespējami. Nonākot slimnīcā, vājdzirdīgais tiek pilnīgi izolēts un atstāts neziņā, ja medmāsa vai ārsts nav saņēmuši norādes par zīmju valodas komunikācijas raksturu.
Apvienoto Nāciju cilvēktiesību balvas ieguvēja ir cīnījusies par nedzirdīgo tiesībām 90 valstīs pasaulē, īpašu uzmanību pievērsusi attīstības valstu nedzirdīgo sieviešu problēmām un bērniem.
Kaupinena uzskata, ka Somijā zīmju valodas lietotāji joprojām tiek diskriminēti. Daudzās ģimenēs vecāki ir neziņā, kur un kā viņu bērns var lietot zīmju valodu, joprojām valstī valdot maldīgs uzskats, ka zīmju valodas lietošana kaitē runas, lasīšanas vai rakstīšanas apguvē. Zīmju valoda līdzās otrai valodai attīsta smadzeņu darbību, un bērnam skolā ir tiesības uz macībām dzimtajā valodā. Par vienu no lielākajiem sviem sasniegumiem darbā Kaupinena uzskata 1995. gada Konstitūcijas grozījumus Somijā. Līdzās divām – somu un zviedru valsts valodām zīmju valoda toreiz ieņēma mazākumtautības valodas statusu, tāpat kā: sāmu, romu, un karēliešu valodas. Šis statuss aizsargā mazākumtautību valodu lietotājus no viņu tiesību diskriminēšanas vai nepareizas interpretācijas, piemēram, valsts ekonomiskās krīzes un taupības režīma laikā.
