Starptautiskās Darba organizācijas ziņojumā apkopoti dažādi ekonomiskie rādītāji par vairākiem pēdējiem gadiem, un tā mērķis ir prognozēt turpmāko sociālo notikumu attīstību. Pētījumā noskaidrots, ka tikai deviņās no 25 izpētītajām valstīm sociālā nevienlīdzība 2010.-2011. gadā ir mazinājusies, trijās tā ir palikusi praktiski nemainīga, bet 13 valstis, īpaša Portugāle, Spānija, Grieķija un Itālija piedzīvojušas strauju nevienlīdzības pieaugumu.
Starptautiskā Darba organizācija šādu situāciju saista ar augsto bezdarba līmeni, īpaši jauniešu vidū. Daudzviet bezcerīgās situācijas dēļ iedzīvotāji ir atmetuši mēģinājumus atrast darbu, bet dažās valstīs notiek aktīva cīņa pat par zemāk apmaksātajiem darbiem. Kā piemērs tiek minēta Spānija, kur uz 11 muzeja sargu vietām bija pieteikušies 18,5 tūkstoši cilvēku.
Balstoties uz šiem datiem, Starptautiskā Darba organizācija brīdina, ka ir strauji pieaudzis sociālo nemieru draudu līmenis gandrīz visās Eiropas valstīs. Aprēķinot sociālo nemieru iespēju, organizācija ņem vērā tādus faktorus kā dzīves līmenis, uzticība valdībai un pašu iedzīvotāju brīvība. Ja 2006.-2007. gadā šāda iespēja bija 34%, tad 2011. un 2012. gadā jau 46%. Ziņojuma autors Reimonds Torress norāda, ka nepieciešama ir tūlītēja un izlēmīga rīcība:
„Ja nekas netiks darīts, pastāv risks, ka Eiropā izveidosies ieilgusi darba tirgus recesija. Tas nozīmēs, ka daudzi cilvēki kļūs par ilgstošiem bezdarbniekiem vai arī pilnībā tiks izslēgti no darba tirgus. Ir nepieciešams pieņemt un pāriet pie izaugsmes stratēģijas, īpaši eirozonā. Bez nelielo uzņēmumu atbalstīšanas darba tirgus atlabšanu Eiropā ir grūti iedomāties.”
Sociālo nemieru draudu pieaugumu atzīst arī Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs. Uzrunājot Starptautiskās Darba organizācijas konferences dalībniekus, viņš norādījis, ka tā ir ne tikai Eiropas, bet arī globāla problēma, ko varētu risināt, padziļinot tirdzniecības attiecības starp dažādiem pasaules reģioniem.
„Netaisnība, grūtības un trūkums var radīt tādus nemierus, kas var apdraudēt mieru un harmoniju visā pasaulē. Eiropas Savienības ikdienas darbā mēs visās 27 dalībvalstīs strādājam pie glābšanas mehānismiem, budžeta uzraudzības, dažādiem burbuļiem un bankām, strādājam pie jaunatnes nodarbinātības politikas. Taču mēs to darām ne tikai sabalansētas bilances vai veselīgu ekonomiku dēļ. Mēs to darām arī augstākā mērā politisku iemeslu dēļ - lai pāri monetārajai stabilitātei mēs saglabātu mūsu valstu, sabiedrības un pilsoņu drošību. Tas pat ir visas civilizācijas jautājums,” uzsver van Rompejs.
Kā norādīja Hermanis van Rompejs, Starptautiskajai Darba organizācijai var izrādīties milzīga loma, palīdzot valstīm sakārtot savas ekonomikas un sociālās sistēmas. Cita starpā noderīgas ir gan Darba organizācijas analīzes un pieredzes apmaiņa, piemēram, darba reformu īstenošanas jomā. Taču vissvarīgākais esot diskusijās par situācijas uzlabošanu iesaistīt arī dažādus sociālos partnerus.
Tomēr ne visi piekrīt Starptautiskās Darba organizācijas sniegtajiem datiem. Tā, piemēram, Pasaules sociālistu tīkla pārstāvji uzsver, - lai arī sociālo nemieru indekss Zviedrijā samazinās jau vairākus gadus, pavisam nesen Zviedrija piedzīvoja vardarbīgus jauniešu protestus. Arī protesti Grieķijā, Spānijā un citās valstīs apstiprinot tikai to, ka iedzīvotāji arvien mazāk uzticoties politiskajām elitēm un īpaši Eiropas Savienības vadībai. Kā piemērs tiek minēts organizācijas „Pew Research” veiktais pētījums, kurā konstatēts, ka kopš pagājušā gada, kad Eiropas Savienības ideju atbalstīja 60% eiropiešu, šis skaitlis ir samazinājies līdz 45% šī gada maijā.
