Panorāma

ASV izvedīs no Vācijas 9500 karavīrus

Panorāma

Saeimā kritizē e-Saeimu

ANO: pārvietoto personu skaits tuvojas 80 miljoniem

ANO: Bēgļu skaits pasaulē pērn sasniedzis rekordu

2019. gada beigās pasaulē bija gandrīz 80 miljoni bēgļu, kas ir rekordliels skaits, ceturtdien, 18. jūnijā, paziņojusi Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO). Vairums bēgļu nāca no piecām valstīm, bet Covid-19 pandēmija ir piebremzējusi bēgļu pārvietošanos. Par lielāko bēgļu uzņēmēju pasaulē kļuvusi Turcija saistībā ar kaimiņvalstī Sīrijā notiekošo karadarbību. Tikmēr bēgļu plūsma uz Eiropu ir samazinājusies.  

ĪSUMĀ:

  • ANO: Pērn bēgļu skaits pasaulē pieauga līdz 79,5 miljoniem.
  • Tas ir par 8,7 miljoniem cilvēku vairāk nekā 2018. gadā.
  • Pašlaik bēgļu skaits pasaulē ir lielākais kopš 1950. gada.
  • 2019. gada beigās gandrīz 46 miljoni cilvēku bija pārvietoti savas valsts robežās.
  • No visiem bēgļiem vairāk nekā 30 miljoni ir nepilngadīgi.
  • Bēgļu galvenie iemesli: kari, vajāšana, nabadzība, dabas stihijas, klimata pārmaiņas.
  • 85% no visiem bēgļiem  ir uzņēmušas valstis ar vidējiem un zemiem ienākumiem.
  • Lielāka daļa bēgļu - no Sīrijas, Venecuēlas, Afganistānas, Dienvidsudānas, Mjanmas.
  • Par lielāko bēgļu uzņēmēju pasaulē kļuvusi Turcija; bēgļu plūsma uz Eiropu ir samazinājusies.  
  • 2019. gadā 317 000 bēgļu ir atgriezušies savā valstī; 108 000 pārvietoti uz trešajām valstī.  
  • Covid-19 pandēmija visā pasaulē nobremzēja bēgļu pārvietošanos.  
  • Attīstības valstīm, kuras uzņem bēgļus,  nepieciešami 760 miljoni dolāru.

Bēgļu skaits pasaulē pērn sasniedzis rekorduUldis Ķezberis
    Pagājušajā gadā bēgļu un valstu iekšienē pārvietoto personu skaits pasaulē pieauga līdz 79,5 miljoniem, apgalvots ceturtdien publicētajā ANO Bēgļu aģentūras ikgadējā ziņojumā “Global Trends”. Tas ir par 8,7 miljoniem cilvēku vairāk nekā 2018. gadā.

    Pašlaik bēgļu skaits pasaulē ir lielākais kopš ANO Bēgļu aģentūras izveidošanas 1950. gadā.

    2019. gada beigās gandrīz 46 miljoni cilvēku bija pārvietoti savas valsts robežās, bet 26 miljoni bēgļu atradās ārpus savas valsts. Aptuveni 4,2 miljoni cilvēku bija patvēruma meklētāji.

    Ziņojumā atsevišķi ir izcelti 3,6 miljoni Venecuēlas iedzīvotāju, kuri ir pametuši politiskās, ekonomiskās un sociālās krīzes pārņemto Dienvidamerikas valsti.

    Tiek lēsts, ka no gandrīz 80 miljoniem bēgļu un pārvietoto personu vairāk nekā 30 miljoni ir nepilngadīgi.

    Galvenie iemesli, kāpēc aptuveni 1% pasaules iedzīvotāju bijuši spiesti ilgstoši pamest mājas vai dzimteni, ir bruņotie konflikti, politiska vai reliģiska vajāšana, nabadzība, dabas katastrofas un klimata pārmaiņas.

    Ziņojumā teikts, ka 73% bēgļu meklē patvērumu kaimiņvalstīs, bet 85% no visiem bēgļiem, pārvietotajām personām un patvēruma meklētājiem ir uzņēmušas valstis ar vidējiem un zemiem ienākumiem. Šī statistika apgāžot populistu apgalvojumus, ka migranti pārpludinot bagātās rietumvalstis, norādījis ANO Bēgļu aģentūras vadītājs Filipo Grandi.

    Gandrīz septiņi no katriem 10 pārvietotajiem cilvēkiem nāca no Sīrijas, Venecuēlas, Afganistānas, Dienvidsudānas un Mjanmas. ANO Bēgļu aģentūra apgalvo, ka krīžu atrisināšana šajā valstīs varētu palīdzēt atgriezties mājās 68% piespiedu kārtā pārvietoto personu.

     Sīrijas pilsoņu kara dēļ tās kaimiņvalsts Turcija uzņēmusi procentuāli lielāko daļu svešzemnieku – gandrīz četrus miljonus cilvēku, 92% no kuriem ir Sīrijas bēgļi. Tai seko Kolumbija, kura uzņēmusi 1,8 miljonus ekonomiski sabrukušās kaimiņvalsts Venecuēlas iedzīvotāju. Trešajā vietā Vācija, kura no Eiropas Savienības dalībvalstīm uzņēmusi pārliecinoši lielāko daļu no migrantiem kopš 2015.gada bēgļu krīzes - aptuveni pusotru miljonu cilvēku, no kuriem 42% ir Sīrijas bēgļi un patvēruma meklētāji.

    Taču kopumā pērn bēgļu plūsma uz Eiropu ievērojami samazinājusies.

    “Ja 2015.gadā Eiropā ieradās aptuveni miljons cilvēku, tad pagājušajā gadā tie bija ap 100 000. Bēgļu pieaugums notiek ārpus Eiropas. Un ir jāatceras, ka lielākā daļa bēgļu šodien atrodas ārpus mūsu reģiona. Viņi ir attīstības valstīs, biežāk kaimiņos tām valstīm, no kurām viņi ir aizbēguši,” norādīja ANO Bēgļu aģentūras Ziemeļeiropā pārstāveElizabete Ansdorfa Halsunda.

    Pirmo piecinieku ar visvairāk citu valstu iedzīvotājus uzņēmušajām  valstīm noslēdz Pakistāna un Uganda – arī valstis, kurām nācies uzņemt bēgļus no kaimiņos notiekošās karadarbības attiecīgi Afganistānā, Sudānā un Kongo.

    2019. gadā tikai 317 000 bēgļu ir atgriezušies savā izcelsmes valstī, bet nepilni 108 000 ir pārvietoti uz trešajām valstīm. No tiem visvairāk – 31 000 – uzņēma Kanāda.

    Bēgļu aģentūra apliecina, ka koronavīrusa Covid-19 pandēmijas dēļ ieviestie stingrie pārvietošanās noteikumi un valstu lēmums slēgt robežas visā pasaulē nobremzēja bēgļu pārvietošanos. Vienlaikus pandēmija neapturēja karus, konfliktus un vajāšanu.

    Filipo Grandi aicina valstis turpināt piešķirt patvērumu bēgļiem, neraugoties uz slēgtajām robežām un ierobežojumiem.

    Reaģējot uz ANO Bēgļu aģentūras ziņojumu, palīdzības organizācijas Starptautiskās glābšanas komitejas vadītājs Deivids Milibends paziņojis, ka attīstības valstīm, kuras ir devušas patvērumu lielākajam skaitam bēgļu, nepieciešams piešķirt 760 miljonus dolāru, lai palīdzētu visneaizsargātākajiem cilvēkiem.

    Savukārt Holivudas aktrise un ANO īpašā sūtne Andželīna Džolija brīdinājusi, ka globālā bēgļu krīze pasliktināsies, ja starptautiskā sabiedrība nerisinās militāros konfliktus, neiestāsies par cilvēktiesībām un nemazinās nevienlīdzību starp bagātajiem un nabagajiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti