ANO: Bēgļu pieaugums notiek ārpus Eiropas

ANO Bēgļu aģentūra ceļ trauksmi par  Covid-19 radīto apdraudējumu kara un konflikta zonās. Pandēmijas radītais veselības apdraudējums un ekonomiskās grūtības veicina bēgļu plūsmu, taču pašlaik – lielākoties ārpus Eiropas.

Šonedēļ ANO Bēgļu aģentūra nāks klajā ar gadskārtējo ziņojumu par globālajām tendencēm, bet vēl pirms tam “Pasaules panorāmai” tās iezīmēja ANO Bēgļu aģentūras pārstāve Ziemeļeiropā Elizabete Arnsdorfa-Haslunda.

“2015. gadā Eiropā ieradās aptuveni miljons cilvēku, bet pagājušajā gadā tie bija ap 100 000 tūkstoši. Bēgļu pieaugums notiek ārpus Eiropas. Un ir jāatceras, ka lielākā daļa bēgļu šodien atrodas ārpus mūsu reģiona. Viņi ir attīstības valstīs, biežāk kaimiņos tām valstīm, no kurām viņi ir aizbēguši,” skaidroja Arnsdorfa-Haslunda.

“Turcija ir viena no zemēm, kas jau daudzus gadus izmitina miljoniem bēgļu, īpaši no Sīrijas, Irānā savukārt ir ļoti daudz bēgļu no Afganistānas, Bangladešā – rohindžas no Mjanmas, un arī Āfrikā ir valstis, kas patlaban izmitina bēgļus no daudzām citām zemēm,” stāstīja Arnsdorfa-Haslunda.

“Lielākā daļa visu bēgļu nāk no tikai dažām valstīm – Sīrijas, kur jau deviņus gadus ilgst karš, Kongo Demokrātiskās Republikas, kur konflikti nerimst gadu desmitiem, Afganistānas, Somālijas, Dienvidsudānas. Tiešām ir tikai nedaudzas valstis, kas veido visu lielāko bēgļu straumi. Un iedomājieties, kā būtu, ja mums izdotos atrisināt kaut vienu no šiem konfliktiem,” uzsvēra Arnsdorfa-Haslunda.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti