„NATO ir apstiprinājusi informāciju, ka pēdējo 48 stundu laikā separātistu kontrolētajos Ukrainas austrumu reģionos ir ievesti Krievijas tanki, artilērija, pretgaisa aizsardzības sistēmas un armijas vienības,” Drošības padomes sēdē paziņoja Amerikas Savienoto Valstu vēstniece Samanta Pauere.
Līdzīgu viedokli pauda arī Ukrainas vēstnieks un ANO ģenerālsekretāra pārstāvis.
Taču diskusija kārtējo reizi beidzās bez konkrētiem lēmumiem. Galvenais tā iemesls ir Krievijai pienākošās veto tiesības. Arī šoreiz tās tika izmantotas, bet iepriekšminētā informācija nodēvēta par propagandas kampaņu.
Kā vēstīts, trešdien ASV ģenerālis un NATO spēku virspavēlnieks Eiropā Filips Brīdlovs pavēstīja, ka veselas karaspēka vienības gan ar karavīriem, gan militāro bruņojumu šonedēļ ir iegājušas Ukrainā.
Jau vēstīts, ka pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
20.septembrī Minskā notiekošajās sarunās Kijevas varas pārstāvji un prokrieviskie separātisti vienojušies par deviņiem miera plāna punktiem un vēlreiz vienojušies par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, kur kopš aprīļa notiek separātistu un ukraiņu spēku cīņas. Miera plāns paredz noteikt 30 kilometru „drošības zonu” Austrumukrainā un izvest no konflikta zonas visus algotņus, taču pamiers regulāri tiek pārkāpts.
Kopš nedēļas nogales Rietumu līderi un NATO vairākkārt pauduši bažas par Krievijas armijas pastiprināto aktivitāti Austrumukrainā un Ukrainas pierobežā. Tomēr ne reizi NATO vai ASV publiski nebija atzinušas, ka pēdējo nedēļu laikā Krievija Ukrainā vestu iekšā jaunu militāro tehniku un karavīrus.
