“Sistēma, kas balstīta uz nežēlību un asinsizliešanu, neizdzīvos. Ir vēl iespējas rīkoties, lai militāristi mainītu stratēģiju, atturētos no vardarbības un cienītu savu cilvēku gribu. Mums jāiestājas par tiem, kuri ir apklusināti, aizturēti, ievainoti vai nogalināti. Mums jābūt dedzīgiem aizstāvjiem visu cilvēka pamattiesību, tostarp tiesību uz vārda brīvību, piekļuvi informācijai un mierīgas pulcēšanās aizsardzībai, kuras militārās vadītās iestādes ir atkārtoti pārkāpušas,” pauda ANO Ģenerālās asamblejas prezidents Volkans Bozkirs.
ANO pārstāvji pieņēmuši rezolūciju, kas nosoda militāro apvērsumu šajā valstī, pieprasa armijai apturēt vardarbību pret miermīlīgajiem demonstrantiem, atjaunot demokrātiju un atbrīvot aizturētos civilos līderus.
Vienlaikus rezolūcija gan neaicina noteikt globālu ieroču embargo. Rezolūciju atbalstīja 119 valstis, pret balsoja tikai Baltkrievija, bet atturējās 36 valstis, tai skaitā Mjanmas galvenā sabiedrotā Ķīna.
KONTEKSTS:
Dienvidaustrumāzijas valstī Mjanmā februāra sākumā notika militārais apvērsums. Ģenerāļi puča sarīkošanu pamatoja ar novembra vēlēšanās it kā notikušajām nelikumībām. Vēlēšanās pārliecinošu uzvaru bija guvusi Nacionālā demokrātijas līga. Militārā hunta uz gadu izsludinājusi ārkārtas stāvokli, solot pēc tam sarīkot jaunas vēlēšanas, precīzi nenorādot, kad tieši tās varētu notikt.
Kad militārie spēki 1. februārī pārņēma varu, valdības vadītāja Auna Sana Su Či un citi valdošās Nacionālās demokrātijas līgas augstākie pārstāvji tika aizturēti. Daudzas valstis jau nosodījušas Mjanmā notiekošo. ASV un Lielbritānija ieviesušas sankcijas pret huntu. Lielākā daļa Mjanmas kaimiņvalstu gan apgalvo, ka starptautiskajai sabiedrībai nav jāiejaucas Mjanmas iekšpolitikā.
