Grieķijas situācija joprojām ir saspringta, tomēr valsts ir spējusi pēc četru gadu pārtraukuma atgriezties obligāciju tirgū. Jau pirms Merkeles vizītes Grieķijā sākušās demonstrācijas, protestējot pret stingrajiem taupības pasākumiem.
Vācijas kanclere Angela Merkele Atēnās tiekas ar Grieķijas premjerministru Antoni Samaru, lai pārrunātu ekonomikas un finanšu lietas, taču vēl pirms vizītes Berlīne devusi signālu, ka ir apmierināta ar Grieķijas taupības programmu, tā kā valsts ir uz atkopšanās ceļa.
Tomēr analītiķi Vācijas presē izteikušies, ka Grieķijai, visticamāk, nākamajos divos gados būs vajadzīgs vēl viens līdz 17 miljardu eiro liels aizdevums, par ko kanclerei, visticamāk, nāksies skaidrot vizītes laikā Atēnās, kas faktiski nozīmē, vēl lielākas parādsaistības un jaunas taupības idejas.
Jau ziņots, ka Grieķija, kas jau divkārt lūgusi starptautisko aizdevumu, kopumā 240 miljardus eiro, pēc četru gadu pārtraukuma beidzot ir atgriezusies ilgtermiņa obligāciju tirgū, piesaistot trīs miljardu eiro lielu finansējumu un raidot arī pozitīvu ziņu pasaulei, ka Eirozonas parādsaistību krīze mazinās. Vēl pirms dažām dienām starptautiskie aizdevēji apsolīja Grieķijai nākamo mēnešu laikā vairākos maksājumos izsniegt nākamo starptautiskā aizdevuma daļu, kas mērojama 8,3 miljardos eiro.
Eksperti spriež, ka šī Merkeles vizīte būs krietni citādāka nekā 2012. gada oktobrī, kad Vācijas kanclere Grieķijā ieradās valsts krīzes pīķa laikā un sabiedrība viņu sagaidīja ar milzīgu negāciju vētru, pārmetot taupības programmas uzspiešanu. Atēnās Vācijas līderi sagaidīja ar plakātiem, kuros Merkele bija attēlota vācu nacistu formā.
Arī šoreiz kancleres ierašanos pavada arodbiedrību protesta demonstrācijas, kuras sākušās jau vairākas dienas iepriekš. Jau trešdien valstī bija slēgtas vairākas skolas, veikali, ostas, aptiekas, un slimnīcas darbojās tikai ārkārtas režīmā.
Atēnās joprojām ir pastiprināti policijas spēki un traucēta satiksme, taču, kā vēsta mediji, protesta gars valstī pamazām ir atslābis un nav tik sparīgs kā krīzes smagākajos gados. Kā sarunā ar aģentūru „Reuter” sacījusi viena no protestētājām, ekonomiste Eleni Prako, "troikai" un Merkelei būtu jāpārtrauc bāzt degunu Grieķijas lietās, un ir pienācis laiks rūpēties par cilvēkiem, nevis bankām.
Lai gan Grieķija skaitļos atkopjas, ikdienas cilvēku dzīvē tā joprojām ir krīzes situācijā, jo kopš krīzes sākuma vairums cilvēku ir zaudējuši trešo daļu savu ienākumu un daudzi arī darbu.
Pēc jaunākajiem datiem bezdarba līmenis Grieķijā, kaut arī ļoti minimāli, tomēr ir samazinājies, lai gan procentuāli saglabājas ļoti augsts, proti, bez darba valstī patlaban ir 26,7 procenti cilvēku.
