Eirozonas finanšu krīzes laikā Vācijas un Grieķijas attiecības bija īpaši saspīlētas, Berlīnei pieprasot Atēnām īstenot bargus taupības pasākumus apmaiņā pret starptautiskas finansiālās palīdzības piešķiršanu. Tolaik Merkele grieķu sabiedrībā tika uzskatīta par vienu no lielākajām Grieķijas ienaidniecēm, un 2014. gada vizītes laikā Vācijas kanclere tika sagaidīta ar plašām protesta akcijām.
Pirms vizītes kanclere grieķu laikrakstam „Kathimerini” norādīja, ka viņa izteiks pateicību Grieķijai par tās īstenotajām reformām. Vācijas līdere norāda, ka Atēnas varēs arī turpmāk paļauties uz Berlīni, taču vienlaikus Merkele vērsa uzmanību uz to, ka, lai Grieķija varētu paļauties uz Vācijas atbalstu arī turpmāk, tai jāturpina tikpat veiksmīgi īstenot fiskālās taupības un ekonomiskās stabilitātes nosacījumus
Kanclere arī nenoliedza, ka pēdējie gadi daudziem no grieķiem varētu būt bijuši grūti, taču par spīti šīm grūtībām valsts tomēr ir spējusi uzrādīt progresu un šiem rezultātiem vajadzētu kalpot par motivāciju arī turpmāk īstenot atbildīgu ekonomisko politiku.
Taču kopš masveida bēgļu pieplūduma Eiropai 2015. gadā Vācijas kanclere ir aktīvi iestājusies par atbalsta sniegšanu robežvalstīm, tostarp Grieķijai, kā arī aizstāvējusi Eiropas Savienības līmeņa kvotas patvēruma meklētāju pārvietošanai.
Arī šīsdienas tikšanās laikā Merkele gatavojas aizstāvēt savulaik Vācijas pausto nostāju taupības politikas jautājumos, norādot uz tās ietekmi uz pašlaik augošo Grieķijas ekonomiku. Tāpat Merkele gatavojas vērst atzinīgus vārdus par pērn panākto vienošanos ar Maķedoniju par tās turpmāko nosaukumu. Šī dokumenta ratifikācija Grieķijas parlamentā gaidāma pavisam drīz.
Taču abu pušu starpā joprojām valda saspīlējums, tostarp jautājumā par Grieķijas pieprasītajām Otrā pasaules kara reparācijām par nacistiskās Vācijas okupāciju.
