Andželīna Džolija ir ne tikai pasaulslavena aktrise, bet arī kaismīga sieviešu tiesību aizstāve. Jau vairākus gadus viņa strādā kopā ar ANO Bēgļu lietu aģentūru, lai pievērstu uzmanību un cīnītos pret izvarošanām, kas ir kļuvušas par visai izplatītu kara līdzekli.
“Es esmu satikusi seksuālās vardarbības upurus – vīriešus un sievietes, jaunus un vecus. Un kad es viņus satieku, man gribas nostādīt viņus kameras priekšā, lai viņi paši spētu to visu izstāstīt. Šie cilvēki man ir tik daudz iemācījuši par izturību un dzīvi. Tādēļ mazākais, ko es varu darīt - un man par to patiešām ir gandarījums -, ir būt par viņu balsi, cīnīties par tiesībām, ko viņi ir pelnījuši,” uzsvēra Džolija.
Izvarošanas tiek izmantotas kā papildu civiliedzīvotāju pazemošanas ierocis. To pielieto gan karojošās puses Āfrikas valstīs, gan ''Daīš'' teroristi Sīrijā un Afganistānā, gan arī Mjanmas bruņotie vīri.
Džolija sacīja, ka viņa ir sevišķi satraukta par nesenajiem stāstiem, ka Mjanmas armijas konfliktā ar šīs valsts musulmaņu minoritāti tiek izvarotas 12 gadus vecas meitenes.
“Par daudz tiek runāts un krietni par maz tiek darīts. Mēs ar to sastopamies it visur! Es, tāpat kā jūs, esmu ļoti pārņemta ar notiekošo. Pasaulē šobrīd ir 65 miljoni cilvēku, kuri bija spiesti pamest mājas. Turpinās vairāki konflikti. Ir tik maz aktīvās diplomātijas piemēru, kas spētu panākt vienošanos par mieru un radīt taustāmas pārmaiņas iedzīvotājiem. Ļoti daudzos pasaules konfliktos mums vajadzētu nokārt galvu par to, cik maz mēs esam bijuši spējīgi darīt viņu labā,'' klāstīja Džolija.
Lai gan par seksuālās vardarbības upuriem visbiežāk kļūst sievietes un meitenes, no šiem noziegumiem cieš arī vīrieši un zēni. To pēc tikšanās ar Andželīnu Džoliju pasvītroja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Problēmas mēdz būt ne tikai ar radikāliem grupējumiem, bet pat ar karavīriem, kurus ir apmācījuši NATO eksperti. ASV īpašais ģenerālinspektors Afganistānas jautājumos savā atzinumā ir bijis kritisks par NATO spēku nespēju pasargāt civiliedzīvotājus, tostarp bērnus, no seksuālās vardarbības, ko paveic vietējā armija.
Stoltenbergs pasvītroja, ka kopš pirmā ziņojuma par problēmām Afganistānā daudz kas ir paveikts, lai izgaismotu šo problēmu:
“Apmācība, ziņošana un problēmas apzināšanās ir trīs būtiskākie rīki, ko mēs izmantojam visās mūsu misijās un it sevišķi Afganistānā. Joprojām pastāv daudz problēmu un daudz izaicinājumu. Tomēr es domāju, ka Afganistānā mēs esam spējuši paveikt arī diezgan nozīmīgu progresu, iedrošinot sievietes cīnīties ar seksuālo vardarbību un arī apkarojot seksuālo izmantošanu armijas rindās.”
NATO ģenerālsekretārs un ANO īpašā sūtne vēlas pievērst sevišķu uzmanību karavīru apmācībai, kā arī panākt, lai par šiem noziegumiem netiktu klusēts.
Džolija uzsver, ka etniskās tīrīšanas un konflikti, kas ietver seksuālo vardarbību, ir lielākais iemesls, kādēļ cilvēki ir spiesti pamest mājas un doties bēgļu gaitās.
“It sevišķi mūsdienās ir svarīgi, lai tie cilvēki, kuri var kaut ko mainīt, pievērstu savu uzmanību patiešām būtiskām lietām un darītu to, kas jādara. Un, ja visas NATO valstis, ņemot vērā viņu ietekmi un darbību dažādās vietās, pievērstu vēl vairāk uzmanības šiem jautājumiem, tās varētu patiešām radīt pārmaiņas. Tā ir izvēle, ko viņi var veikt,” norādīja Džolija.
Aktīvāka sieviešu iesaiste armijā arī ir viens no veidiem, kā mazināt seksuālās vardarbības problēmu un atklātāk runāt par šiem noziegumiem.
