Andrukaitis un Hāns neskopojas ar solījumiem iedziļināties EK uzticētajās sfērās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Eiropas Parlamenta (EP) deputātu priekšā šodien ir stājies Lietuvas izvirzītais komisāra kandidāts Vītenis Andrukaitis. Pēc apstiprināšanas viņš atbildēs par veselības un pārtikas drošības jautājumiem. Iztaujāšana kopumā esot noritējusi labi, lai gan, piemērām, par tādiem jautājumiem, kā ģenētiski modificēto organismu uzraudzība, Lietuvas kandidāts neesot spējis sniegt pārliecinošas atbildes. Savukārt topošais paplašināšanās komisārs Johanness Hāns solīja turpināt sniegt pilnu atbalstu Ukrainai, Gruzijai un Moldovai.

Lietuvas izvirzītais kandidāts veselības un pārtikas drošības komisāra krēslam Vītenis Andrukaitis pēc izglītības ir ķirurgs. Vairāk nekā 20 gadus viņš ir praktizējis ārsta profesijā. Tādēļ veselības aprūpes jautājumi viņam nav sveši. Tomēr par otru viņa topošā portfeļa sadaļu - pārtikas drošību Andrukaitim ir mazāk zināšanu. Līdz ar to bieži vien, uzrunājot eiroparlamentāriešus, viņš aprobežojās ar deklaratīvām frāzēm. Piemēram, pieminot neseno zirgu gaļas skandālu.

„Katram ir sava loma pārtikas drošības garantēšanā - sākot no ražotājiem un piegādātājiem līdz Eiropas likumdevējiem un arī visiem tiem, kuri no šī procesa iegūst. Nesenā vēsture pierāda cik ātri sabiedrības uzticība pārtikai var zust. Es nopietni strādāšu, lai mazinātu viltojumu apjomu un nodrošinātu vienlīdzīgus nosacījumus visiem piegādātājiem,” solīja Andrukaitis.

Arī Eiropas Parlamenta veselības komitejas priekšsēdētājs Džovanni La Via kā vienu no jomām, kur netika sniegtas pietiekami precīzas atbildes, minēja jautājumus par ģenētiski modificēto organismu uzraudzību Eiropā. Un, arī runājot ar žurnālistiem, topošais veselības un pārtikas drošības komisārs nevēlējās ieslīgt detaļās par šo jautājumu:

„Man ir ļoti skaidrs mandāts no nākamā Komisijas priekšsēdētāja Junkera sešu mēnešu laikā sagatavot pārskatu par visiem pašreizējiem likumiem un noteikumiem, kas regulē ģenētiski modificētos organismus Eiropā. Man ir jāizvērtē, kā mēs varam sniegt lielākas pilnvaras dalībvalstīm šajā jomā, lai tās varētu veiksmīgāk pieņemt lēmumus nacionālajā līmenī.”

Savukārt topošais paplašināšanās un kaimiņpolitikas komisārs Johanness Hāns no Austrijas lielāko uzmanību lika uz to, vai un kad Eiropas Savienība varētu uzņemt jaunas dalībvalstis.

„Jaunais komisijas priekšsēdētājs Junkers ir sacījis, ka nākamo piecu gadu laikā neviena jauna valsts netiks uzņemta Eiropas Savienībā, jo mums lielāku uzmanību būtu jāpievērš jau esošo dalībvalstu konsolidācijai. Reālistiski raugoties, tik tiešām nākamo piecu gadu laikā neviena valsts nebūs gatava iestāties. Bet tas nenozīmē, ka mums būtu jāaptur darbs pie iestāšanās sarunām. Tieši pretēji. Mana loma būs sagatavot tās valstis, kas vēlas iestāties, nodrošinot, ka visi kritēriji ir pilnībā izpildīti,” skaidroja Hāns.

Hāns arī solīja pilnu atbalstu Ukrainai, Gruzijai un Moldovai. Turklāt Ukrainas un Sīrijas konflikta risināšana būšot viņa prioritāte.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti