Vēstīts, ka ES līguma noslēgšanu uztvērusi ar prieku, kamēr Krievija to kritizējusi.
Viņš norādīja, ka noslēgtais līgums ir uzvara, jo Krievija centās kavēt šī līguma noslēgšanu. Tiesa, Krievija kā atbildi jau norādījusi, ka asociācijas līguma noteikumi neskars Krimu, jo tā esot Krievijas sastāvdaļa.
Cepurītis gan piebilda, ka attiecībā uz Ukrainu labs jautājums, vai šī asociācijas līguma punkti skars arī Doņeckas un Luganskas apgabalus, kur patlaban norit kaujas starp Ukrainas armiju un prokrieviskajiem kaujiniekiem. Turklāt līgums vēl ir jāapstiprina Augstākajā Radā un brīdī, kad tas būs jādara situācija Doņeckā un Luganskā jau var būt mainījusies.
Krievija gan šobrīd vēloties sarunas ar Kijevas, Briseles un Maskavas līdzdalību, kur šis asociācijas līgums tiktu vēlreiz pārrunāts. Ja sākotnēji Krievija vēlējās vispār Ukrainu atrunāt no līguma parakstīšanas, tad tagad runa varētu būt par tā pielāgošanu Krievijas interesēm. Cepurītis atzina, ka Briselei vajadzēs iziet uz sarunām ar Krieviju krīzes stabilizācijas Ukrainā vārdā. Taču Briselei un Kijevai uz sarunām būtu jāiziet ar saviem noteikumiem un nosacījumiem, kā arī aplūkojamajiem tematiem, nevis gaidīt Krievijas piedāvātos apspriežamos jautājumus.
Līdz ar asociācijas līguma ratificēšanu nacionālajos parlamentos, dzīve Ukrainā, Gruzijā un Moldovā uzreiz neuzlabosies. Laikā, kad būs jāievieš ES prasības, ekonomiskā situācija pat varētu pasliktināties. „Jāatzīst, daļa no ražotās produkcijas neatbilst ES prasībām,” sacīja Cepurītis. „Ilgākā periodā valstis pavisam noteikti iegūs (..) atviegloti muitas nosacījumi, vieglāki ceļošanas nosacījumi,” piebilda analītiķis.
Tomēr Cepurītis bija ļoti piesardzīgs par šo triju valstu teorētisku pievienošanos ES nākotnē. Viņš atgādināja, ka arī Latvija sarunās ar ES pavadīja vairāk nekā 10 gadus. Savukārt Turcijas sarunas ar ES ilgst jau aptuveni 40 gadus. Turklāt jautājums ir arī par pašu ES – kā tā attīstīsies un vai kļūs par federālu teritoriju, norādīja pētnieks.
Kultūras ziņā vistuvāk ES ir Moldova. To lielā mērā sekmē tuvās saites ar Rumāniju, taču politiski – Gruzija, kas jau daudzus gadus ir paudusi vēlmi būt ES un NATO.
Asociācijas līguma parakstīšana nozīmē, ka visām trim valstīm joprojām būs daudz mājās veicamu darbu, kas prasīs laiku un kurus palīdzēs pildīt Eiropas Savienība. Valstīm būs jāapkaro korupcija, jāsakārto tiesu sistēma, enerģijas tirgus, izglītības sistēma, jāsargā vārda brīvība.
Asociācijas līgums visas trīs dalībvalstis pakāpeniski sagatavo arī Eiropas Savienības vienotajam tirgum, kas nozīmē, ka būs jāsamazina vai jāatceļ muitas tarifi, dažādas preču kvotas, jāvienojas par likumu un normu saskaņošanu, kas skar savstarpējo tirdzniecību.
ES norāda, ka tas būtiski palīdzēs arī visām trim valstīm piesaistīt investorus, jo biznesa vide būs kļuvusi uzticamāka un drošāka.
