Tomēr cīņas tur turpinās. ASV analītiķi vēsta, ka algotņu formējuma "Vagner" līderis Jevgeņijs Prigožins vēlas panākt, lai neveiksmēs pie Bahmutas tiktu vainota Krievijas Aizsardzības ministrija.
Kā raksta domnīcas "Kara studiju institūts" eksperti, vāgneriešu izteikumi par munīcijas trūkumu un grūtībām izlauzties cauri Ukrainas bruņoto spēku aizsardzībai ir vērsti uz to, lai tiktu noņemta Prigožina personiskā atbildība par neveiksmēm kaujās.
Prigožins nesenā intervijā Krievijas propagandas medijam "RIA Novosti" sūdzējās, ka Ukrainas militārpersonas izveidojušas aizsardzības līnijas ik pēc desmit metriem.
Analītiķi norāda, ka viņš pirmo reizi būtībā atzinis, ka "Vagner" spēki Bahmutā negūst panākumus.
Krievija plāno jaunus triecienus
Turpinoties Krievijas izvērstajam karam Ukrainā, prezidenta Volodmira Zelenska kanceleja un citas Ukrainas amatpersonas turpina strādāt pie tā, lai nodrošinātu Ukrainai visu nepieciešamo palīdzību, tostarp militāru.
Šis darbs šobrīd ir ļoti būtisks, jo izskan ziņas gan par nākamo Krievijas masveida raķešu trieciena plānošanu, kas varētu notikt pareizticīgo Ziemassvētkos, gan to, ka Krievijā atkal varētu tikt izsludināta mobilizācija.
Karadarbība Ukrainā nerimst, tostarp joprojām notiek arī Krievijas raķešu un dronu uzbrukumi. Ukrainas izlūkošanas informācija liecina, ka Krievija gatavojas jau nākamajam masveida raķešu uzbrukumam.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien sarunājies ar vairākiem valstu līderiem, apspriežot pašreizējo situāciju un to, kas Ukrainai nepieciešams un kā to nodrošināt.
Vairākas sarunas gaidāmas arī nākamajās dienās, tostarp janvārī notiks arī nākamā Ramšteinas grupas sanāksme.
Zelenskis: Teroristiem ir jāzaudē
Zelenskis ir uzsvēris, ka darbu aizsardzības stiprināšanā kopā ar partneriem ir būtiski veikt tieši šobrīd, jo tiek sagaidīta vēl viena mobilizācija Krievijā, kas, pēc Ukrainas rīcībā esošās informācijas, varētu tikt izsludināta ceturtdien, 5. janvārī.
"Teroristiskā valsts gatavo jaunu mobilizācijas procesu, un tā priekšvakarā šo gadu mēs sākam ar to, kas Ukrainai šobrīd ir visvairāk vajadzīgs, – tagad ir tas brīdis, kad mums kopā ar partneriem jāstiprina aizsardzība," teica Zelenskis.
"Mums nav šaubu, ka pašreizējie Krievijas vadītāji metīs karā visu, kas viņiem palicis, un visus, ko vien varēs, lai mēģinātu pagriezt kara gaitu un vismaz atlikt savu sakāvi.
Mums ir jāizjauc šis Krievijas scenārijs. Mēs tam gatavojamies. Teroristiem ir jāzaudē. Jebkuram mēģinājumam viņu jaunajā ofensīvā ir jāizgāžas. Krievija mobilizē tos, kurus tā vēlas mest nāvē, mēs mobilizējam civilizēto pasauli. Dzīvības dēļ."
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
