Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 2 mēnešiem.

Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē. To savā jaunākajā vērtējumā par situāciju Ukrainas frontēs norādījuši ASV domnīcas “Kara pētījumu institūts” analītiķi. Karadarbība turpinās arī valsts austrumos. Lai arī virzība vairs nav tik raita, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicies, ka kara frontē šobrīd notiek gatavošanās jaunam Ukrainas kara posmam, kas kādam var izskatīties pēc pieklusuma.

Krievijas armija diennakts laikā apšaudījusi vairāk nekā 30 Ukrainas apdzīvotās vietas
00:00 / 01:16
Lejuplādēt

Pēdējās diennakts laikā likvidēti vismaz 170 krievu iebrucēji un Ukrainas armijas lidmašīnas devušas 21 triecienu, iznīcinot vairākus mērķus. Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs vēsta, ka Krievijas karaspēks turpina koncentrēt savus spēkus, mēģinot pilnībā ieņemt Doneckas apgabalu un mēģina noturēt okupētās teritorijas.

Dienvidos Ukrainas spēki likvidējuši 29 krievu okupantus, kā arī iznīcinājuši vairākas tehnikas vienības. Triecieni doti arī ienaidnieka noliktavām un komandpunktiem. ASV analītiķi norādījuši, ka ukraiņu nepārtrauktie triecieni Krievijas virszemes sakaru līnijām pār Dņepru Hersonas apgabala rietumos, pēc visa spriežot, atstāj lielu ietekmi uz krievu piegādēm labajam krastam.

Pēdējie ziņojumi liecina, ka Krievijas okupētajā Hersonā trūkst pārtikas un ūdens, turklāt Krievijas artilērijas uguns kļuvusi vājāka.

Dažos frontes sektoros nekvalitatīvās apakšvienības cietušas zaudējumus, kas ļāvis Ukrainas spēkiem pavirzīties uz priekšu. Analītiķi pieļauj, ka tuvāko nedēļu laikā Ukrainas karavīri, domājams, atgūs Hersonas apgabala rietumu lielāko daļu vai pat visus rietumus, ja izdosies pārraut Krievijas virszemes sakaru līnijas un pavirzīties uz priekšu.

Savukārt Odesas apgabala militārās pārvaldes preses pārstāvis Serhijs Bratčuks pieļāvis, ka iebrucēji gatavo provokācijas Hersonā, kurās plānots vainot Ukrainas bruņotos spēkus. Starp provokāciju objektiem varētu būt izglītības iestādes, rakstīja Bratčuks, kurš aicinājis okupētās pilsētas iedzīvotājus būt uzmanīgiem.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicies, ka kara frontē šobrīd notiek gatavošanās jaunam Ukrainas kara posmam, kas kādam var izskatīties pēc pieklusuma.

“Iespējams, tagad kādam no jums šķiet, ka pēc vairākām uzvarām mums ir pieklusums. Bet tas nav pieklusums. Tā ir gatavošanās nākamajai mums visiem ļoti svarīgu vārdu virknei, kam noteikti ir jāskan, jo Ukrainai ir jābūt brīvai, visai,” sacīja Zelenskis.

Aizvadītajā diennaktī vairāk nekā 30 apdzīvotu vietu infrastruktūra ir cietusi no Krievijas iebrucēju apšaudēm. Krievijas karaspēks ar raķetēm naktī un šorīt apšaudījis Zaporižjas infrastruktūras objektus. Svētdien divreiz apšaudīts Sumu apgabals. Mikoljavas apgabalā naktī Krievijas iebrucēji apšaudījuši Dienvidukrainas atomelektrostacijas industriālo zonu, raķetei nokrītot 300 metrus no kodolreaktoriem. Bojātas ēkas, bet stacijas personāls nav cietis. Tikmēr atbrīvotajās teritorijās joprojām notiek Krievijas armijas pastrādāto noziegumu izmeklēšana.

Ukrainas ģenerālprokurors Andrijs Kostins pastāstīja: “Pirmkārt, šobrīd esam fiksējuši 34 000 kara noziegumu Ukrainā. Ja mēs runājam par prioritāšu noteikšanu, protams, tādi gadījumi kā Harkivas apgabalā, tostarp Izjumā, protams, šādi gadījumi ir mūsu prioritāte. Tomēr mums ir daudz lietu, kas joprojām turpinās un notika tādās vietās kā Buča un Irpiņa. Un visas viņu īstenotās apšaudes un visu civilo objektu iznīcināšana Ukrainā arī tiek fiksētas un pēc tam arī izmeklētas.”

Kostins sacīja, ka kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā pret Krieviju, un ģeneralprokuratūra ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko Krimināltiesu. Kostins arī atzina, ka Krievijas īstenotā ukraiņu bērnu nolaupīšana un piespiedu pārvietošana uz Krieviju ir potenciāla genocīda elements. Līdz šim oficiāli esot identificēti vairāk nekā 5500 bērnu, kas tika nolaupīti un nosūtīti uz Krieviju.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Septembra sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti