Analītiķi mudina Eiropu stiprināt aizsardzības un enerģētikas mūri

Kamēr Eiropas Savienība pamazām atgūstas no smagākās krīzes bedres, ekonomikas izaugsme saglabājas ļoti trausla un bezdarbs mazinās lēnāk nekā bija gaidīts -  tā secina ikgadējā Briseles foruma eksperti, kas analizējuši pašreizējo Eiropas finanšu un ekonomikas situāciju. Starp krīzes laikā gūtajām mācībām analītiķi min nepieciešamību rīkoties ātri un nepieļaut panikas sēšanu sabiedrībā. Analītiķi mudina arī Eiropu stiprināt ne tikai finanšu, bet arī aizsardzības un enerģētikas mūri.

Briseles ekonomikas forums ik gadu pulcē viedokļu līderus, komisārus un valdību vadītājus, kuri bijuši tieši iesaistīti svarīgākajos procesos, taču arī šogad sarunu galvenā tēma ir krīze un tas, ko no tās gūt un mācīties.

Par ļoti smagu un izšķirošu skolu Eiropas Savienības iedzīvotājiem un pašiem likumdevējiem pēdējos gadus nodēvēja monetāro lietu komisārs Oli Rēns, norādot, ka viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības uzdevumiem krīzes dienās bija rīkoties ātri un nesēt paniku cilvēkos. Tagad atlicis līdz galam ieviest dzīvē tos krīzes aizsargmūrus, kurus Eiropas Savienība pati uzcēlusi, norādīja Rēns, minot banku savienības veidošanu, kas paredzēta ciešākai un stingrākai Eiropas banku uzraudzībai.

„Tagad eirozonai ir jāfokusējas uz šo stiprināto un paplašināto instrumentu arsenāla likšanu lietā," uzsvēra Oli Rēns. "Un tieši par to runā arī nesenās Eiropas Komisijas rekomendācijas dalībvalstīm. Es ļoti ceru, ka Eiropas finanšu un ekonomikas ministri, kas tiekas Briselē, iedrošinās rīkoties tālāk, jo tas ir ārkārtīgi nepieciešams, lai ļautu atkopties Eiropas ekonomikai un radītu jaunas darba vietas.”

Vācijas Darba lietu ministrijas valsts sekretārs Jergs Asmusens norādīja, ka Eiropai, domājot par savu finanšu un ekonomisko stabilitāti nākotnē, ir jāpalūkojas arī Ukrainas virzienā.

Es domāju, mums ir jāmācās no Ukrainas. Jūs varētu vaicāt – kā tieši tas varētu būt. Ukrainas situācija parāda, ka mums steidzami ir jāizveido kopīgs enerģētikas tirgus, kā patlaban mums nav, kā arī mums ir jāizveido vienotas aizsardzības struktūras," norādīja Jergs Asmusens. "Neviena no valstīm nav spējīga pati sasniegt divus procentus no iekšzemes kopprodukta lielu aizsardzības budžetu, kā to prasa NATO. Ja mēs apvienotu spēkus, tas mums visiem palīdzētu."

Jergs Asmusens arī aicināja Eiropas Savienību attīstīt savu sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm, lai stiprinātu drošību kaimiņos un veidotu praktisku ekonomisku sadarbību, un domāt par to, kādu vīziju un perspektīvu dot valstīm, ar kurām vēlas sadarboties, bet kurām iestāšanos Eiropas Savienībā īsā laikā apsolīt nevar.

Kamēr Eiropas Savienība pamazām atgūstas no smagākās krīzes bedres, meklē jaunus sadarbības partnerus un cenšas stiprināt vājos ķēdes posmus, ekonomikas izaugsme saglabājas ļoti trausla un bezdarbs mazinās lēnāk, nekā bija gaidīts -  tā uzsver eksperti, norādot, ka pārāk lēna Eiropas ekonomikas atlabšana strauji mainīgajā pasaulē pagaidām ir lielākais risks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt