Analītiķi: Krievijas ultimāti NATO iespieduši Turciju stūrī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 10 mēnešiem.

NATO dalībvalsts Turcija līdz šim ir centusies uzturēt labas attiecības gan ar Ukrainu, gan ar Krieviju, bet Krievijas iespējamais iebrukums Ukrainā un Maskavas ultimāti NATO Turciju ir nostādījuši ļoti neērtā stāvoklī. Analītiķi uzskata, ka Ankara būs spiesta atteikties no līdzšinējās politikas un paust skaidru nostāju.

ĪSUMĀ:

  • Turcijas prezidents attiecībās ar Ukrainu un Krieviju devis priekšroku lavierējošai politikai.
  • Turcija regulāri ir paudusi atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai.
  • Analītiķis: Maskavas pieprasītās NATO drošības garantijas ir iespiedušas Turciju stūrī.
  • Turcijas ārlietu ministrs: Spriedzi reģionā var mazināt tikai ar dialoga palīdzību.
  • Maskava noraida priekšlikumu par Ankaru kā vidutāju starp Ukrainu un Krieviju.
  • Pētniece: Krievija un NATO meklēs veidus, kā piespiest Turciju ieņemt skaidru pozīciju.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans līdz šim ir devis priekšroku lavierējošai politikai attiecībās ar Ukrainu un Krieviju.

Analītiķi: Krievijas ultimāti NATO iespieduši Turciju stūrī
00:00 / 03:58
Lejuplādēt

Ankara un Maskava pēdējos gados ir vienojušās par sadarbības padziļināšanu tirdzniecībā, enerģētikas projektu īstenošanā un militārajā jomā. Vienlaikus Turcija un Krievija atbalsta pretējās puses bruņotajos konfliktos Sīrijā, Lībijā un Kalnu Karabahā, taču ir izvairījušās no tiešas konfrontācijas.

Turcijai ir ciešas attiecības ar Ukrainu. Turcija ir lielākais ārvalstu investors Ukrainā, bet turku uzņēmumi Ukrainā īsteno vairākus infrastruktūras projektus.

Kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja un anektēja Krimas pussalu un iebruka Ukrainas austrumos, Turcija regulāri ir paudusi atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai. Turcija arī iestājas par Krimas tatāru tiesībām.

Erdogans gan uzskata, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir maz ticams, jo Ukraina esot spēcīga valsts ar daudziem sabiedrotajiem.

"Mums jāizsvītro karš no politikas vēstures. Kas Krievijai darāms Ukrainā? Tā iebruka Krimā. Es vienmēr esmu teicis Putinam, ka mēs esam pret invāziju Krimā," pavēstīja Erdogans.

"Es nedomāju, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir reāls, jo Ukraina nav parasta valsts, tā ir spēcīga valsts," uzskata Erdogans.

Krievijas karaspēka koncentrēšana pie Ukrainas robežas un Maskavas pieprasītās NATO drošības garantijas ir iespiedušas Turciju stūrī, uzskata analītiķis Mustafa Ajdins.

"Turcijai ar Krieviju ir izveidojušās ciešas attiecības dažādās jomās. Taču Ukraina kopš savas neatkarības atgūšanas vienmēr ir bijusi viens no tuvākajiem Turcijas draugiem un sabiedrotajiem, un pēdējos gados sadarbība ir izvērsusies arī drošības jomā. Tātad, ja sāktos konflikts, tad Turcijai būtu ļoti grūti nenostāties kādā no pusēm," Ajdins sacīja sarunā ar raidsabiedrību RFI.

Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu ir paziņojis, ka spriedzi reģionā var mazināt tikai ar dialoga palīdzību.

"Ja Krievija izteiks Turcijai kādu priekšlikumu par spriedzes mazināšanu attiecībās starp Maskavu un NATO, tad mēs šādu iniciatīvu vērtēsim pozitīvi. Turcijas nostāja ir ļoti skaidra – jebkāda bruņota konfrontācija reģionā neizbēgami ietekmēs visas kaimiņvalstis. Šajā situācijā ir svarīgi būt konstruktīviem un atteikties no maksimālisma, kas ļautu panākt vienprātību. Mēģinājumi uzspiest savu pozīciju pretējai pusei nenesīs panākumus," uzskata Turcijas ārlietu vadītājs.

Turcijas prezidents Erdogans piedāvāja būt par vidutāju starp Ukrainu un Krieviju, taču Maskava viņa priekšlikumu noraidīja.

Viens no Erdogana padomniekiem trešdien paziņoja, ka tuvāko pāris nedēļu laikā Erdogans dosies vizītē uz Ukrainu, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Turcijas līderis arī piedāvājis Zelenskim un Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam apmeklēt Turciju.

Krieviju ir saniknojis Turcijas lēmums pārdot Ukrainai militāros dronus, kurus ukraiņi izmanto uzbrukumiem Maskavas atbalstītajiem kaujiniekiem Donbasā.

Ukraina pēdējā laikā ir saņēmusi ieročus arī no ASV un citām rietumvalstīm, tomēr Maskavā lielāku trauksmi esot izraisījis tieši Ankaras militārais atbalsts Kijevai.

Krievija pagājušajā gadā nosodīja Turcijas lēmumu atļaut ASV karakuģim izmantot Bosfora šaurumu, lai nokļūtu Melnajā jūrā, kur notika Ukrainas un NATO kopīgās militārās mācības.

Turcijas Ārpolitikas institūta prezidents Huseins Bagdži prognozēja, ka Maskavas spiediens uz Ankaru pieaugs, ja NATO pastiprinās savu karakuģu klātbūtni Melnajā jūrā.

"Krievija izdara spiedienu uz Turciju, mudinot to neiesaistīties konfliktā ne kā NATO dalībvalstij, ne kā labam Ukrainas kaimiņam. Un Krievija atklāti izmanto katru iespēju kritizēt Turciju, varbūt nedraudēt, bet norādīt, lai Turcija nesper nepareizus soļus," apgalvoja Bagdži.

Starptautisko attiecību eksperts Zaurs Gasimovs no Bonnas Universitātes norādīja, ka Maskava tomēr centīsies izvairīties sabojāt attiecības ar Ankaru.

"Krievijas prioritāte ir padziļināt šķelšanos NATO iekšienē. Turcija Krievijai ir ļoti svarīga, un, padziļinot kontaktus ar Ankaru, Krievija padziļina šķelšanos NATO ietvaros," Gasimovs sacīja sarunā ar raidsabiedrību RFI.

Savukārt Turcijas ārpolitikas pētniece Asli Ajdintašbaša raksta, ka konflikta gadījumā gan NATO, gan Krievija nebūs mierā ar Ankaras neskaidro nostāju, tāpēc abas puses meklēšot veidus, kā piespiest Turciju ieņemt skaidru pozīciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti